Latvieši Kanadā atzīmē Berlīnes mūŗa krišanas 20. gadadienu

 

Pagājuši 20 gadi, kopš no­jaukts apkaunojošais mūris, kas fiziski šķīra divas Berlī­nes daļas, bet morāli - divas pasaules, turot apspiestībā lie­lu daļu Eiropas tautu. 9. no­vembrī Berlīnē grandiozā piemiņas sarīkojumā kopā ar Eiropas valstu vadītājiem piedalījās arī milzīgi cilvēku pūļi, bet arī citās pasaules malās notika šīs nozīmīgās atceres atzīmēšana, kur ne­šaubīgi piedalījās arī latvieši, atceroties savas atgūtās brīvī­bas sākuma gadus.

 

Otavā „Tribute to Liberty” svin kopā ar ministru prezidentu

20 gadus pēc komūnisma sa­brukuma, pateicoties organizā­cijai „Tribute to Liberty”, kuŗas valdes priekšsēde ir Alīde Forst­mane, Otavā top piemi­neklis komūnisma upuŗiem. Zī­mīgi, ka Berlīnes mūŗa krišanas gadadienas atzīmēšanā Kana­das galvaspilsētā Alīde Forst­ma­ne kopā ar Kanadas ministru prezidentu Stīvenu Harperu (Stephen Harper) un citām aug­stām amatpersonām piedalījās privātā vainagu nolikšanas ce­re­monijā pie Berlīnes mūŗa fragmenta Valdības konferenču centrā.

 

Pēc vainagu nolikšanas mi­nistru prezidents vairāk nekā 150 klausītājiem savā runā uz­svēra šīs gadadienas nozīmi ne tikai eiropiešiem, bet visai pa­saulei brīvības, cilvēktiesību un demokratijas atgūšanā. Viņš uzsvēra, ka Berlīnes mūris, gan­drīz 30 gadus sadalot Rie­tumvāciju no Austrumvācijas, bija „dzelzs aizkara” simbols Aukstā kaŗa laikā. Spēcīgajā runā Kanadas ministru prezidents nostādīja blakus ko­mūnismu un nacismu, apzīmē­jot tos par diviem lielākajiem divdesmitā gadsimta draudiem visai cilvēcei.

 

Sīvens Harpers arī norādīja, ka Berlīnes mūŗa fragments, kas konferenču centrā atrodas kopš 1991. gada, tiks pārvests uz Kanadas Kaŗa mūzeju kā no­zīmīgs Aukstā kaŗa liecinātājs un būs lielisks papildinājums komūnisma upuŗu piemineklim, ko Otavā plāno celt „Tribute to Liberty”. Viņš arī apsveica Alīdi Forstmani un viņas vadīto grupu ar šī projekta aizsākšanu.

 

Piemiņas pasākumā runāja arī Vācijas vēstnieks, ministrs Peter Van Loan, Kanadas Poļu kongresa prezidents un „Tribu­te to Liberty” valdes priekšsēde Alīde Forstmane, kuŗa atzīmēja šāda pieminekļa nepiecieša­mību, norādot, ka tas jāuzceļ pēc iespējas ātrāk, godinot vēl dzīvos komūnisma upuŗus un cīnītājus. Savu emocionālo ru­nu Alīde Forstmane beidza ar iz­sūtītā Jāņa Zīles dzejoli, kas aicina atsegt galvas staigājot pa Vorkutas tundru, jo tur zem katra soļa dus mocekļu kauli...

 

Piemiņas pasākumā Otavā piedalījās arī Latvijas vēstnieks Kanadā Marģers Krams, Goda konsuls Kvebekā Roberts Klai­še, Latviešu Nacionālās Ap­vienības Kanadā valdes priekš­sēdis Andris Ķesteris un  vai­rāki citi latviešu sabiedrības pār­stāvji.

Latvieši Toronto noliek ziedus pie Berlīnes mūŗa fragmenta

Arī Toronto 9. novembŗa va­karā, pateicoties speciāli izvei­dotai „Fall of The Wall ‘09” komitejai Markusa Kolgas va­dībā, vairāki simti cilvēku pul­cējās pie Berlīnes mūŗa frag­men­ta pilsētas nama laukumā (Nathan Phillips Square) zem Brīvības arkām. Kopā ar Cen­trālās un Austrumeiropas tautu padomes (CEEC) vadītājiem sa­rīkojumā piedalījās arī par­la­menta loceklis Bob Rae, ministrs Vic Toews, NDP par­tijas vadītājs Jack Layton, par­lamenta loceklis Borys Wrzes­newskyj un Vācijas Goda kon­sule Sabine Sparwasser.

 

Pēc vainagu nolikšanas cere­mo­nijas pie Berlīnes mūŗa frag­menta, arī šajā sarīkojumā ska­nēja spēcīgas runas, uzsveŗot komūnisma noziegumus pret cilvēci. Bob Rae īpaši uzsvēra aizsākto projektu Kanadā - 23. augustu, kad pirms 70 gadiem tika parakstīts noziedzīgais Mo­lotova-Ribentropa pakts, nacis­tis­kai Vācijai un padomju Krie­vijai sadalot savā starpā Eiropu, noteikt kā piemiņas dienu, no­saucot to par „Melnās lentes dienu”.  Tomēr vistrāpīgākos un skarbākos vārdus teica Borys Wrzesnewskyj. Būdams po­ļu un ukraiņu bēgļu pēctecis, viņš vistiešāk izjutis komūnis­ma neiedomājamo ļaunumu, gan­drīz pusgadsimta ilgumā pa­verdzinot vairāk nekā 20 tautas. Kā uzsvēra Wrzesnewskyj, Ber­līnes mūris bija aizsegs, aiz ku­ŗa notika vieni no lielākiem noziegumiem cilvēces vēsturē. Viņš arī brīdināja no jauniem „–ismiem”, kas nāk no Kremļa, - no „putinismiem” un no vēlē­šanās atkal sadalīt pasauli.

 

Tā kā igauņu ģimnāzijai mā­cības notiek pirmdienas vaka­ros, tad šo atceres pasākumu atzīmēt bija atnācis kupls sko­lēnu pulks. Arī latvieši bija ieradušies krietns skaits, viņu vidū arī Latvijas Goda konsuls Ontario Imants Purvs, LNAK vicepriekšsēde Agra Asmus-Vāgnere un vairāki valdes locekļi.

 

Ievērojot Berlīnes mūŗa kri­šanas nozīmību, jābrīnās, cik maz uzmanības šiem sarīkoju­miem pievērsa Kanadas ziņu die­nesti, tikai īsumā pie­mi­not šos notikumus.

Vita Gaiķe