LNAK ziņu archīvs

piedāvā Kanadā dzīvojošiem latviešu pilna laika studentiem akreditētās augstskolās Kanadā un citur

LNAK 19. padomes vēlēšanas nākamiem 4 gadiem, 2005 ? 2008, notika no 2004. gada 30. oktobŗa līdz 18. novembrim (pasta zīmogs). Pēdējās balsis (78) vēl nodeva 18. novembŗa svinībās Latviešu Centrā Toronto LNAK birojā paredzētā urnā.

Vēlēšanu komisiju vadīja Valdis Vagners, ievēlēts 18. padomes 3. sesijā, ar 11 organizāciju izraudzītiem pārstāvjiem un LNAK biroja lietvedi, kuŗu pieaicināja vēlēšanu komisija - kopā 13 locekļi. Komisija sanāca uz 5 darba sēdēm, 1 darba talku ar brīvprātīgiem darbiniekiem, izsūtot vēlēšanu materiālus un 2 dienas 25. un 26. novembrī saskaitot balsis ar talcinieku palīdzību. Bija arī novērotāji. LNAK darbiniekiem izsūtīja pa pastu 5555 vēstules un saņēma atpakaļ 1201, kas ir 21.6%. Vēlēšanu instrukcijas neievērošanas dēļ komisija konstatēja 143 balsošanas zīmes par nederīgām. Rezultātā saņemtas 1058 derīgas balsošanas zīmes, kas ir 19% no izsūtītām vēstulēm.

Bija 4 kandidātu saraksti: Daugavas Vanagu Darbinieku, Kanadas Latviešu Katoļu Apvienības, Neatkarīgais saraksts un Sabiedrisko Darbinieku saraksts.

16. decembŗa pēdējā sēdē, vēlēšanu komisija ņēmā vērā, ka nav ienākušas nekādas sūdzības par vēlēšanu komisijas rīcību, vēlēšanas gaitu un balsu skaitīšanu, kas būtu bijušas iesniedzamas vēlēšanu komisijai desmit dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas vietējos latviešu laikrakstos. Rezultāti bija paziņoti: "Latvija Amerikā", "Laikā", "Montreālas Ziņotājā?" "Toronto Ziņās", LNAK mājas lapā un pie LNAK un baznīcu ziņojumu dēļiem.

Vēlēšanu komisija uzskata, ka vēlēšanas rezultāti ir pareizi un LNAK 19. padomē uz četriem gadiem ir ievēlēti pirmie 40 padomes locekļi. Pārējie locekļi, secības kārtībā, sākot ar 340 balsīm ir padomes kandidāti. 19. padomes 1. sesija būs 2005. gada 2. un 3. aprīlī Kanadas Latviešu Centrā Toronto. Visi ievēlētie padomes locekļi tiks laicīgi rakstiski aicināti šinī sesijā piedalīties. Novēlam labas sekmes atbildīgajā darbā!

Beidzot, vēlos pateikties komisijas locekļiem par ļoti labu sadarbību, brīvprātīgajiem palīgiem, kā arī vēlēšanu materiālu izsūtītājiem, balsu skaitītājiem un mūsu sabiedrībai par atbalstu. Laikraksts "Latvija Amerikā" bija un ir neatsveŗams ar informācijas izplatīšanu. Vēlreiz visiem paldies!

• LNAK 19. PADOMES VĒLĒŠANAS FINANCIĀLAIS PĀRSKATS
• ĪSS PĀRSKATS PAR LNAK 19. PADOMES VĒLĒŠANĀM

Atgādinājums no LNAK

2005. g. 27. februāris

LNAK sesija tuvojās - notiks šī gadā 2. un 3. aprilī. Projektu pieteicējiem ir līdz 27. februārim jaiesniedz visus attiecīgos dokumentus, ieskaitot  precīzu budžetu.

Projektu pieteikšanas formāts, paskaidrojumi par formāta lietošanu un pareiza pieteikuma piemērs ir dabūjami LNAK birojā, kā arī, tuvā nākotnē, skat. LNAK tīmekļa lapā:  www.lnak.org . Projekta pieteicējam/ai un izpildītājam/ai jābūt vienai un tai pašai personai, kas ir arī atbildīgs par projekta īstenošanu. Katrs persons var iesniegt vienlaicīgi (vienā piešķiršanas ciklā) tikai vienu projektu.

Esam priecīgi paziņot, ka Zenta Kulberga ir pieņēmusi LNAK biroja lietvedes darbu, sākot ar 2005. gada 11. janvāri, saskaņā ar mūsu  darbinieku jomas un pienākumu paplašinātu izveidošanu pie LNAK.

Zenta ir beigusi Toronto Universitāti, specializējoties socioloģijā un psiholoģijā. Viņa daudzus gadus ir strādājusi pie Toronto Rajona Izglītības valdes un viņa arī ir mācījusi latviešu gramatiku Toronto latviešu ģimnāzijā. Viņa ir bijusi aktīva korporācijas Aurora locekle un ir viena no tās bijušām seniorēm Vēl pie tam, viņa daudzus gadus ir dziedājusi Sv. Andreja baznīcas korī.

Zenta vienmēr interesējusies par izglītības turpināšanu, nobeidzot vairākus kursus pie George Brown College , to starpā biznesa administrāciju, grāmatvedību, datora pielietošanu un tīmekli.

Uzticam Zentai mūsu LNAK biroja vadību, reizē arī sekmējot mūsu attiecības ar Kanādu un Amerikas Savienotām valstīm visās pakāpēs, ne tik vien mūsu latviešu sabiedrībā, bet arī ar tās brīvprātigiem un valdības pasākumiem.

Šobrīd mēs arī vēlamies sirsnīgi pateikties Ivāram Timberim, kas kalpojis LNAK pēdējos 4 gadus. Esam ļoti gandarīti, ka viņa darbs sekmējis LNAK darbību visu šo laiku.

LNAK 19. PADOMES VĒLĒŠANU BALSOTĀJU ATSAUKSMES

Tika izsūtītas 5,547 vēstules ar vēlēšanu materiāliem. Atpakaļ saņemtas bija  1009 (21%) vēstules, no kuŗām 41 (4%) bija nederīgas, 968 (96%) derīgas. Atpakaļ saņemtas vēstules ar nezināmām  adresēm - 85.

"Eslingenai" $ 7500

Okupācijas mūzejs atzīmē savu 10 gadu pastāvēšanu ar motto:

Aicinājums pasaules latviešu sabiedrību ziedot 200,000 latu mūzeja darbam. Arī latviešiem Kanadā jādara sava daļa.

Apaļos skaitļos, šodien ārpus Latvijas, pēc dažādu valstu tautas skaitīšanas datiem, par latviešiem sevi uzskata ap 145,000. No tiem, ap 100,000 dzīvo ASV, ap 15,000 Austrālijā, ap 20,000 Kanadā un 10,000 citās valstīs. Tātad, latvieši Kanadā esam apmēram 14 % no latviešiem ārpus Latvijas.

Pēc šādiem aprēķiniem, Kanadas latviešu pienesumam Okupācijas mūzeja 2003. gada mērķim vajadzētu būt 14 % no 200,000 latiem - 28,000 latu jeb CAD 70,000. LNAK padome savā aprīļa sesijā jau ir ielikusi "Kanadas podā" CAD 7,300 (paldies jums!) un ir ienākuši un turpina ienākt arī citi ziedojumi, kopā ap CAD 12,000. Lai sasniegtu nosprausto mērķi, atliek vēl CAD 58,000. To taču varam veikt!

Lai vairākums Kanadas latviešu varētu piedalīties, pirmo reizi mūzeja pastāvēšanas laikā, plānojam Kanadā plašu līdzekļu vākšanas akciju, izsūtot informāciju par Okupācijas mūzeju un tā darbību, pievienojot aicinājumu atbalstīt šo darbību un aprādot, kā ziedot līdzekļus vai palīdzēt citādos veidos.

Ļoti ceru, ka Jūs nāksiet atbalstīt Okupācijas mūzeja turpmāko darbību!

Diena Latvijai - 2004. g. 18. novembrī

Spiezat šeit lai tiktu pie dienas programmas.

IR VĒRTS!

Ko LNAK īsti dara? Kā Kanadas latviešu jumta organizācija, LNAK pārstāv latviešus pie valdībām un Kanadas sabiedriskām organizācijām, aizstāv latviešu intereses, atbalsta projektus, un piedalās kopējos latviešu pasākumos visā pasaulē. Ja kādi Kanadā grib runāt ar latviešiem, tie griežas pie LNAK.

Bet viss tomēr kaut ko maksā. LNAK budžets ir ap $100,000 gadā. Nav maza summa, bet nepieciešama lai visu, kas jādara, izdarītu. Kur aiziet Jūsu ziedotie līdzekļi?

LNAK vedīs sarunas ar Kanadas valdību palīdzēt Latvijai iekļūt OECD (Organization for Economic Co-operation and Development). LNAK un Latvijas valdība ir līdzdalībnieki jaunajai "Diasporas programmai", kas ārvalstu latviešiem palīdzēs rīkot un finansēt kultūras pasākumus. Sadarbībā ar PBLA LNAK atbalsta Rīgas Juridisko Augstskolu, kā arī sabiedriskus pasākumus, kā piemēram Ģimenes Atbalsta Centru. LNAK ir ziedojusi Lestenes Brāļu kapiem un Okupācijas Mūzejam.

Kanadas latviešu sabiedrībā LNAK ņem aktīvu dalību. Palīdzam maziem centriem Kanadā pabalstot 18. novembŗa svinības, gādājam vietējiem pārstāvjiem "Latvija Amerikā" laikrakstu. Noturam valdes sēdes arī ārpus Toronto, tā iesaistot mazos centrus LNAK pārrunās un lēmumos. Iepazīstaties ar LNAK tīmekli (www.lnak.org).

Vajadzība atbalstīt kultūras un izglītības pasākumus pieaug. LNAK aicina Jūs piedalīties ar ziedojumu, lai nodrošinātu mūsu pastāvēšanu Kanadā un palīdzību Latvijai.

LNAK valdes vārdā,

Mārtiņš Sausiņš                Klāvs Zichmanis                       Juris Steprāns
Valdes Priekšsēdis           Vice priekšsēdis - financēs     Biedrzinis

Dāsns devums izglītībai

Valsts Presidente tikas ar LNAK valdi!

pirma rinda no kreisas puses: Lorraine Sausins, Andris Kesteris, Agra Asmus-Vagnere, Ilga Breiksa, Imants Freibergs, Latvijas Prezidente Vaira Vike-Freibergs, Inta Purva, LNAK Priekssedis

otra rinda no kreisas puses: Dags Demandts, Godu Konsuls Imants Purvs, Imants Jumis, Latvijas vestnieks Kanada Atis Sjantis*, Gunta Krumins, Eriks Dzenis, Normands Goba.

* Latvian Ambassador to Canada A. Sjantis

EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANAS

Vēlēšanu komisija Rīgā izsūtīja attiecīgos balsošanas dokumentus EP vēlētājiem Kanadā.

Šie dokumenti aizkavējās (pazuda) Čikāgā un tos atrada tikai pagājušā naktī Montreālā.

Tie tiks izsūtīti visiem EP vēlētājiem Kanadā.

Pēc likuma šiem dokumentiem ir jābūt atpakaļ Latvijā 2004. g. 12. jūnijā plkst. 24.00.

Lai paātrinātu šo dokumentu saņemšanu, Latvijas Goda konsuls Ontario, Imants Purvs nāks palīgā un pieņems iesniegtās parakstītās balsošanas zīmes līdz š.g. 9. jūnijam Toronto Latviešu Centrā LNAK birojā 4 Credit Union Drive, Toronto.

Baltiešu Filmu Festivāls

trešdien, 2004. gada 2. jūnijā no plkst. 17:00 līdz 22:00
National Film Board Mediatheque teātrī
150 John Street, Toronto

Lietuva:

trīs īsfilmas, plkst. 17:00 līdz 18:00

Latvija:

mākslas filma "Sauja Ložu" plkst. 18:30

Igaunija:

mākslas filma "Made in Estonia" - tumša komēdija plkst. 20:00

Ieeja:

Lietuva + Latvija: $12.00 par abām izrādēm
Igaunija - ieeja: $12.00
Ieeja visām trim programmām tikai: $20.00

Rīko: Andris Ķesteris sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas vēstniecībām Kanādā, Baltiešu Federāciju un LNAK

Tulit pec Toronto, filmas celo uz Vinipegu kur tiks izraditas 5. un 6. junija Winnipeg Film Group Cinematheque. Te ir "link" ar Winnipeg Film

Group programmu:
http://www.winnipegfilmgroup.mb.ca/cinematheque/cal.pdf

EP vēlēšanu kārtību ārvalstīs

Kā Latvijas pilsoņi ārzemēs varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās!

• Instrukcija par velesanu kartibu arvalstis
• LR diplomatisko un kosularo parstavniecibu adreses
• Iesnieguma paraugs

PIPEDA

THE PERSONAL INFORMATION AND ELECTRONIC DOCUMENT ACT

Kas ir PIPEDA?

PIPEDA ir federālās valsts likums kas regulē kā organizācijas un uzņēmumi Kanadā drīkst lietot personīgo informāciju ko ieguvuši nosacītām darbības vajadzībām.

Uz kādām organizācijām PIPEDA attiecas?

PIPEDA attiecas uz privātiem komerciāliem uzņēmumiem kā arī labdarības organizācijām, kas ir iesaistīts ar komerciāliem uzsākumiem.

TELEVĪZIJA / FILMA / RADIO / FOTO APTAUJA

Pēdējos gados, vairāki Kanādas latvieši ir iesaistīti radošos darbos mēdiju laukā kā televīzijā, kinematogrāfijā, radio un fotogrāfijā. Mēs strādājam katrs ar savu pieredzi un iespējām, bet ne vienmēr pazīstam viens otru. Ja būtu forums, kur izmainīt ziņas, domas un pieredzi ? kur sanākt kopā un veidot kopējos projektus ? latviešu sabiedrība daudz iegūtu un varētu pat teikt, būtu labāk sagatavota nākotnes vajadzībām.

Šī aptauja tiek rīkota, lai apzinātu, kur atrodas šie mākslinieki un radošie cilvēki, kuri labprāt varētu sadarboties. Informācija tiks sakopota un ar laiku publicēta saraksta veidā.

Vairāk vērības pašu sabiedrības vajadzībām

LNAK valdes sēde

LNAK valdes ikmēneša 2004. gada pirmā sēde notika 10. janvārī priekšsēža Aleksandra Budrēvica vadībā Latviešu Centrā Toronto.

Līdz ar Jaunā gada vēlējumiem priekšsēdis uzsvēra kopdarbības un vienības nozīmi sekmīgam valdes darbam. Jāizvairās no nevajadzīgu kļūdu meklēšanas un pārmetumiem vienam pret otru. Tikai kopdarbībā darbs vislabāk sekmējas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas liela daļa LNAK darba un līdzekļu tika veltīta tēvzemes un latviešu tautas atbalstīšanai. Iespēju robežās šis darbs turpināms, bet nedrīkstam aizmirst arī Kanadas latviešu kopienas vajadzības. Ir nepieciešams atbalsts mūsu organizācijām, vecākai paaudzei un jaunatnes latviskai audzināšanai.

Pērnā gada novembŗa beigās, sākot gadskārtējo LNAk ziedojumu vākšanas akciju, izsūtītas 6000 vēstules. Diemžēl, pašreizējā kartotēkas datorsistēma nenovērš vairāku vēstuļu izsūtīšanu vienai ģimenei, resp., vīram un sievai. Tiek strādāts pie sistēmas uzlabošanas. Vēstuļu izsūtīšana aizkavējās arī aicinājumu sagatavošanas dēļ angļu valodā. Valde atzina, ka decembŗa mēnesis ir neizdevīgs ziedojumu akcijām un turpmāk tās jāsāk agrāk. Akcija vēl nav beigusies, un ziedojumi vēl ienāk. Līdz 9. janvārim LNAK dalības (biedru) maksās bija saņemts $ 1835, bet ziedojumos LNAK darbam $ 7951, kopā $ 9786.

Turpinās sarunas ar TV programmas "Sveiks" vadību par sadarbību ar LNAK. LNAK ievietos samaksātu reklāmu. Vēl nav nokārtota "Sveiks" programmā intervijas ar LNAK pr. A. Budrēvicu un goda konsulu Toronto Imantu Purvu uzņemšana. Ir saņemts ierosinājums TV "Sveiks" programmu pārraidīt Latvijas TV. Arī šis jautājums vēl skaidrojams.

Notiek LNAK datorprogrammu uzlabošana grāmatvedībai un kartotēkai. Lai to veiktu ir pieņemts speciālists. Uzlabojumi vienkāršos un atvieglinās kasieŗa un biroja lietveža darbu.

Tā kā pašlaik bankās noguldījumiem ir mazi augļi, valde nolēma $ 100.000 no LNAK pamatkapitāla ieguldīt uz 5 gadiem, pērkot divas obligācijas, katru par $ 50.000, par vismaz 4 procentiem gadā.

Priekšsēdis ziņoja, ka PBLA saņēmusi atbildes uz tās valdes oktobŗa sēdē pieņemtajām rezolūcijām attiecībā uz latviešu valodas stāvokli, Latvijas vēstures mācīšanu un patriotisko audzināšanu Latvijas skolās. Valsts valodas komisijas atbildīgā sekretāre Daiga Joma gan pateicas, ka PBLA pievērš "uzmanību valodas problēmai", bet ir rezervēta pret ieteikumiem. Viņa raksta: "PBLA valdes aicinājums oficiāli atzīt Jāņa Endzelīna pareizrakstības principus, lai šo rakstību atkal mācītu skolās un lietotu publikācijās, pagaidām nav aktuālizējams."

Izglītības ministra Kārļa Šadurska vietā atbild kultūras ministre Ingūna Rībena. Viņa raksta: "Spēkā esošie standarti ļauj un liek skolotājiem un skolām pašām izvēlēties metodi, kā mācīt Latvijas vēsturi - atsevišķā saturiskā blokā, tātad atsevišķa priekšmeta veidā vai Latvijas vēstures temas apgūt kopainā ar visas Baltijas, Eiropas un pasaules vēstures procesiem.[..] Latvijas vēstures tematikai jāvelta ne mazāk kā 1/3 no kopējā vēstures stundu skaita. [..] Šāds stundu skaits ir pietiekams sekmīgai Latvijas vēstures satura apguvei. [..] Izglītības un zinātnes ministrija jau vairākus gadus rosina skolu vadītājus organizēt valsts svētku un atceres dienu atzīmēšanu skolās."

Andris Ķesteris ziņoja, ka 4. Baltiešu filmu festivāls notiks Otavā no 22. līdz 24. janvārim. Festivālu rīko Kanadas filmu institūts sadarbībā ar Baltijas valstu vēstniecībām. Filmu izrādes notiks Kanadas nacionālā archīva telpās.

Festivāls sāksies ar trīs lietuviešu filmu izrādēm 22. janvārī pl. 19:00. Pirmā ir īsa dokumentālfilma, tikai 9 minūtes gaŗa, kas jau godalgota Vācijā, EXPO 2000 Hanoverā. Tā saucas "Lidojums pār Lietuvu" (Flight over Lithuania or 510 Seconds of Silence). Arī otra ir dokumentālfilma, 19 minūtes gaŗa - "Celtņa apkalpotājs" (The Gospel According to Liftman Albertas), kas pērn Lietuvā atzīta par labāko filmu. Pēdējā ir īsfilma, 30 minūtes, "Pēdējais vagons" (The Last Car).

Igauņi rādīs savu 100 minūtes gaŗo filmu "Tādi mēs esam" (Made ir Estonia) 23. janvārī, arī pl. 19:00.

Festivāla nobeigumā, 24. janvārī pl. 19:00, izrādīs 90 minūšu gaŗo latviešu filmu "Sauja ložu" (Handful of Bullets), kas tapusi trīs zemju sadarbībā: Kaupo Filma (Latvija), Lats Film (Zviedrija) un Synchro Film&Video (Austrija); režisore Una Celma.

Tiek pārbaudītas iespējas, vai ir iespējams festivālu atkārtot arī Toronto.

Valde pieņēma LNAK 18. padomes 4. sesijas, kas notiks Latviešu Centrā Toronto š. g. 3. un 4. aprīlī, darbu kārtu. Sesijā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Kanadā Atis Sjanīts, goda konsuls Toronto Imants Purvs un, cerams, arī PBL, ALA un DVKV pārstāvji.

Nākamā LNAK valdes sēde būs 14. februārī.

Ielūdz LNAK Kultūras nozare un LPB Kanadas kopa

Latviešu Centrā, ceturtdien, 26. februārī, pl. 14.00, Literārs sarīkojums - tikšanās ar Annu Žiguri. Autore stāstīs par Edvartu Virzu un Elzu Stersti - saviem mātes vecākiem. Piedalīsies arī rakstniece Ingrīda Vīksne. Kafijas galds.

Latviešu Centrā, sestdien, 17. aprilī, pl. 16.00 Kursas zālē, tiksimies ar Latvijas rakstniekiem: Noru Ikstenu, Knutu Skujenieku, Paulu Bankovski un Literatūras centra direktori Martu Dziļumu. Kafijas galds.

Sveicieni no Kingstonas!!!

Jā - Jūs dzirdējāt pareizi... no Kingstonas! Šī gada 6. aprīlī, Dimiševsku mājās, pirmo reizi pulcējās Kingstonas latviešu studenti. Sanācām septiņi: Laima un Uldis Dimiševskis, Lija un Tara Bickis, Aleks Grīnvalds, Maira Jansone un Kārlis Šmits. Kopā neko sevišķi konkrētu, kā mūsu darbības mērķi, nenospriedām, jo galu galā, studentu dzīve šeit Kingstonā ir īsa un nepastāvīga - un dažiem šis jau ir pēdējais mācību gads, un tie tad tālāk dosies dzīves gaitās. Bet mēs, kas vēl būsim Kingstonā, esam izlēmuši regulāri tikties un pārrunāt mūsu intereses, kuras ir saistītas ar Latviju-tās kultūru, turismu, ekonomiju, politiku un vispārējo nākotni. Laima minēja, ka ir pieejamas vairākas video filmas no Latvijas, kuras mēs varētu kopīgi noskatīties, kā arī, ka ir iespējams sarunāt kādus runātājus, kas varētu mums pastāstīt par savu darbību Latvijā vai Latvijas labā. Tara ieteica iesaistīt Queen's universitātes latviešu pasniedzējus mūsu sanāksmēs, kā arī reizi vai divas reizes gadā norīkot kaut ko kopēju ar universitātes lietuviešu klubu. Tātad, idejas ir daudz-tikai jācer, ka spēsim tās visas īstenot.

Un tā, pirms vasaras iestāšanās, izlēmām "iespiest" aizņemtajā pārbaudījumu laikā vēl vienu pēdējo tikšanos, 24. aprīlī, Bicku mājās (tur mums Lija solīja pīrāgus!). Bet, kad laiks pienāca, tad diemžēl pīrāgu nebija. Pulcēšanās Bicku mājās šoreiz atkrita, bet varējām sarunāt īsu tikšanos Queen's universitātes slavenajā "Grad" klubā. Šoreiz mums arī piebiedrojās Kārlis Vasarājs, Uģis Bickis un Marija Mihailicenko. Iepazināmies ar jaunatnācējiem un tad pārspriedām ekolo?iskus, politiskus un Latvijas pilsonības jautājumus. Pēc pāris stundām bija jāatvadās, jo tomēr bija "skolas vakars". Mēs solījāmies atkal tikties rudenī.

Liels paldies visiem tiem, kas piedalījās, kā arī Andrim Ķesterim par morālo un LNAK par finansiālo atbalstu.

Latviskā nacionālisma sargāšana

LNAK valdes sēde notika 2003. gada 4. oktobrī Latviešu Centrā Toronto. Valdes un nozaŗu ziņojumos bija vērojama liela rosme jau iesākto projektu tālākā veidošanā. Projektā "Skats uz mūsu nākotni" 6. septembrī izveidoto darba grupu vadītāji ziņoja par iesākto darbu. Demografijas grupas vadītājs A. Zaķis ziņoja, ka līdzdalību solījuši J. Dreifelds un R. Klaiše. Saņemta Toronto Sv. Andreja draudzes statistika. Iecerēto mērķu uzstādīšana varēs notikt pēc pašreizējā latviešu sabiedrības demografiskā stāvokļa noskaidrošanas.

Nākotnes vajadzību grupas vadītājs T. Kronbergs iesācis ar telpu vajadzības noskaidrošanu. Grupā vajadzīga visu triju Toronto lielo sabiedrisko namu pārstāvju līdzdalību. M. Sausiņš vāc ziņas par to, kas notiek ārpus Toronto - Otavā un Montrealā. Nākamā latviešu sabiedrības pārstāvju un interesentu sanāksme latviešu sabiedrības izdzīvošanas Kanadā jautājumu pārrunāšanai LNAK valdes priekšsēža A. Budrēvica vadībā notiks Latviešu Centrā Toronto š. g. 6. decembrī plkst. 14.00.

Par LNAK mājaslapu - www.lnak.org - ziņoja G. Krūmiņa. Tās saturs tiek pastāvīgi uzlabots. Galvenais mērķis ir sniegt informāciju par LNAK. Jāmeklē iespējas pacelt LNAK "tēlu", izmantojot arī citus saziņas līdzekļus, piem., TV programmu "Sveiks". Pārrunās tika ieteikts izdarīt aptauju, lai noskaidrotu, kas cilvēkus visvairāk interesē par LNAK. Vajadzētu ievietot LNAK atbalstītāju - ziedotāju vārdus. Gada pirmajā pusgadā mājaslapa izmaksājusi $460. Mājaslapā jāizvairās no parallēlisma ar avīzēm.

Varam būt apmierināti ar referenduma par iestāšanos ES rezultātiem. Par iestāšanos ES nobalsojuši 67% no visiem vēlētājiem. Arī Rīgā "par" balsojuši 59%, bet vislielākais "pret" balsotāju skaits bija Latgalē, pilsētās un rajonos, kur vairākums iedzīvotāju ir sveštautieši. Daugavpilī "pret" balsojuši 67%, Rēzeknē - 56%, nedaudz vairāk par 50% pretbalsu bija arī Daugavpils un Krāslavas rajonos. Vismazāk pretbalsu bija Kuldīgas, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonos - ap 17%.

Ārzemēs referendumā piedalījušies 7770 Latvijas pavalstnieki; no tiem 92,4% nobalsojuši "par", 7,5% - "pret". Kanadā Otavas un Toronto iecirkņos referendumā piedalījušies 1011 balsotāji; "par" - 998, "pret" - 12, viena balss nederīga; par iestāšanos ES nobalsojuši 98,8%.

Latvijas valsts dibināšanas atceres akts, kuŗu rīko LNAK valde, notiks Latviešu Centrā Toronto "Diena Latvijai", ko rīko Centra valde, ietvaros 18. novembrī. Svētku runu teiks Dr. Tadeušs Puisāns, koncerta daļā piedalīsies vīru ansamblis "Vilki" no Latvijas un latviešu skolēni ar deklamācijām.

LNAK valde piešķīrusi jau vienu Atzinības rakstu. Kandidātus vēl 4 Atzinības rakstiem var pieteikt LNAK valdei līdz 1. novembrim. PBLA arī jau izraudzījusi laureātu savai balvai. Visi laureāti tiks paziņoti 18. novembŗa aktos.

Palīdzības akcijai "Latviešiem Latvijā - Latvieši Kanadā", kuŗu vada mācītājs Arveds Celms, piešķīra $5000.

Pasaules čempionāta riteņbraukšanā, kas notiek Hamiltonā no 7. līdz 12. oktobrim, Latvijas sportistiem piešķīra $500.

LNAK kartotēka nav pilnīga. Par tās papildināšanu, pārbaudīšanu un atjaunošanu, kam vajadzīga visas sabiedrības atsaucība, runās nākamajā LNAK valdes sēdē.

PBLA valdes sēdē, kas notiks Rīgā no 21. līdz 24. oktobrim, piedalīsies visi trīs LNAK pārstāvji - A. Budrēvics. I. Purvs un J. Mežaks. LNAK valde viņiem deva norādījumus, par ko sevišķi iestāties. Tie ir: latviešu valodas kopšana un latviešu vēstures mācīšana Latvijas skolās. Uzsveŗot vēstures mācīšanā nacionālo audzināšanu, jāaizstāv centieni par Latvijas vēstures kā patstāvīga mācību priekšmeta ievešanu Latvijas skolās. PBLA ir materiāli jāatbalsta latviešu valodas semināri, kuŗus rīko rajonu avīzes, piemēram, "Kurzemnieks" Kuldīgā.

Paziņo ka LNAK tagad ir ACC biedre!

2003. g. jūnījs

ACC padome, dibināta 1966. gadā, sastāv no izpildvaras, direktoriem un locekļiem visā Kanadā. ACC ir reģistrēta bezpeļņas organizācija un ir Kanadas pārstāve "Atlantic Treaty Association". (Atlantijas Līguma Sabiedrība).

Galvenā attiecība ar "Trans Atlantic" ir kopējas intereses kopīgai drošībai, kas ir parādījušās šai sabiedrībai pēdējos 50 gados. Šī drošības savienība apvieno divus Ziemeļamerikas locekļus ar 17 Eiropas locekļiem, 44 miera partneriem un 11 locekļiem no "Mediterranean Dialogue Partners". Ņemot vērā, ka cilvēciskā un ekonomiskā drošiba ir svarīgas savienības, padome ir izvirzījusi "Program Partnrships" ar eiropiešu akadēmiju, civilu sabiedrību un ekonomiskām institūcijām.

The Atlantic Council of Canada, 6 Hoskin Ave., Toronto, ON
Email: info@atlantic-council.ca - Tel: (416) 979-1875 - Fax: (416) 979-0825
Weblapa: http://www.atlantic-council.ca

Draudzība plīvo trīs tautu karogi

Baltiešu Federācijas Kanadā sanāksme Otavā

Kanadas baltiešu sadraudzības vakari, kas nu jau notika 26-to reizi, pirms šiem daudzajiem gadiem sākās toreizējā Latvijas Goda konsula Dr. E. Upenieka ierosmē, un nu jau kļuvuši par tradiciju, kad Otavā, sadarbībā ar Kanadas parlamentāriešiem, ierodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centrālo organizāciju pārstāvji un viesi, pavadot reizē polītiski nozīmīgu, reizē sadraudzīgu vakaru.

Šogad Baltijas Federācijas uzdevumā sarīkojumu organizēja Igaunijas pārstāvji, pulcinot Otavas parlamenta ēkas Konfederācijas zālē tuvu pie 200 viesu. Sarīkojumu ar īsu, kodolīgu uzrunu atklāja Kanadas parlamenta locekle, deputāte Sarmīte Bulte, kā organizācijas komitejas priekšsēde. Viņa uzsvēra draudzības saišu nozīmi visu trīs Baltijas tautu sadarbībā, tā veicinot arī sekmīgu darbošanos Kanadas apmēros un savu tautu labā. Pēc māc. Džoela Luhameta (Joel Luhamets) svētības vārdiem tikšanās svētku galveno runu teica Kanadas parlamenta apakšpalātas priekšsēdis M. P. Pēters Millikens (Peter Milliken). Tikai nesen atgriezies no ceļojuma pa Baltijas valstīm, viņš zīmīgā un brīžiem jo asprātīgā stāstījumā atklāja savus iespaidus un pieredzi šai nepazītajā Baltijas jūras krastā...

Runājot par savu pieredzi Baltijas valstu apciemojumā, Kanadas parlamenta loceklis Peters Milikens, cita starpā, teica: Kad ieradāmies Lietuvā, mūs tur sagaidīja Kanadas vēstnieks Baltijas valstīs Roberts Andrigo. Lai gan viņa apmešanās vieta ir Rīgā, Andrigo ir akreditēts vēstnieks arī Lietuvā un Igaunijā. Viņš izpalīdzēja mūsu delegācijai sagatavot un izpildīt oficiālo vizītes programmu visās trīs valstīs.

Ļoti izjustas piezīmes par Baltijas valstu sadarbību, par savu pieredzi pagātnē un vēlējumiem nākotnē izteica sponsoru komitejas palīgvadītāja, senatore Rajnela Andrjūčuka (Raynell Anreychuk), kas aizkustināja sanāksmes dalībniekus ar savu iejūtīgo priekšnesumu un sirsnību.

Sarīkojuma oficiālo daļu noslēdza Baltijas Federācijas Kanadā priekšsēža Džona Pahapila (John Pahapill) draudzīgie novēlējuma vārdi, lai šis sarīkojums veidotu ciešas saites visu trīs Baltijas tautu starpā arī nākotnē.

Kamēr viesi mielojās ar veikli apnēsātajām uzkodām, drūzmējoties, protams, ap bāru, lai piepildītu vīna glāzes un aprunātos ar sastaptajiem veco laiku jaunajiem paziņām, jauku fona mūziku atskaņoja ,,Jan Travelet" trio, radot attiecīgo mājīgo noskaņojumu.

Latviešus sarīkojumā pārstāvēja viesu grupas no Toronto un Montrealas, kā arī ,,mājinieki" - Otavas tautieši, kur rosīgākā šķita LNAK Polītiskās nozares vadītāja Alīde Forstmane, kas nemitīgi atrada kādu Kanadas polītiķi, lai to apgaismotu par Baltijas tautu likteni, kā arī nesen no Latvijas atpakaļ uz Otavu atgriezusies Dagnija Staško, kuŗas sirds joprojām pilna ar rūpēm par Okupācijas mūzeja uzdevumiem un nākotni.

Visu šī sarīkojuma norisi veikli un lietišķi, labi reprezentējoties kā angļu, tā franču valodā, skaistā lietuviešu tautas tērpā greznojusies, vadīja Andreia Gutauskas.

Jācer, ka šī tradicija turpināsies un stiprinās saites Baltijas tautu un Kanadas polītiķu starpā.

Skats uz mūsu nākotni

Sestdien, 2003. g. 6. septembrī - pulkstens 3.00

Latviešu sabiedrības izdzīvošana Kanadā.
LNAK 18. padome savā 3. sesijā š. g. 6. aprīlī ieteica valdei uzsākt projektu par nākotnes vajadzībām un iespējām, lai mēs varētu, pēc iespējas, sekmīgi darboties kā latviešu sabiedrība Kanadā vēl ilgus gadus.

Šādā sakarībā LNAK valde, sestdien, š. g. 6. septembrī, Latviešu Centra Galerijas zālē, pulkstens 3.00 pēc pusdienas, lūdz visus tautiešus, kuŗi būtu ieinteresēti šajā pojektā, uz pirmo sanāksmi.

It sevišķi būtu vēlama līdzdalība no mūsu vidējās un jaunākās paaudzes, kuŗi būs mūsu nākotnes veidotāji. Taču gaidīsim katru, kam būtu labas idejas un griba pievienot savu pozītīvo pienesumu, lai mēs varētu lietišķi šo pojektu virzīt tālāk.

Tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā

2003. gada 20. septembrī

2003. gada 20. septembrī notiks tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tautas nobalsošana notiks vienā dienā - sestdienā no pulksten 8 rītā (a.m.) līdz 8 vakarā (p.m). Kanādas teritorijā varēs balsot vienā no vēlēšanu iecirkņiem:

Otavā
Latvijas vēstniecībā Kanādā, 280 Albert St., Suite 300, Ottawa, ON, K1P 5G8

Toronto
Kanādas Latviešu Centrā, 4 Credit Union Dr., Toronto, ON, M4A 2N8

Uz vēlēšanu iecirkni dodoties, līdzi jāņem derīga Latvijas pilsoņa pase vai Pilsonības un imigrācijas departamenta izdota reģistrācijas lapa ar personas kodu. Personām, kuras vēlas balsot, uzrādot pilsonības apliecinājumu ar vēlētāja personas kodu, papildus jāuzrāda arī cits derīgs personu apliecinošs dokuments (piemēram, Kanādas pase).

Likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" paredz arī pilsoņu, kas uzturas ārvalstīs, tiesības piedalīties balsošanā pa pastu. Lai to darītu, ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas (līdz 22. augustam, pasta zīmogs) vēlēšanu iecirknim - LR vēstniecībā Otavā jānosūta rakstveida iesniegums, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase vai, ja tās nav, Pilsonības un imigrācijas departamenta izdota reģistrācijas lapa ar personas kodu.

Vēlēšanu komisija uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi nosūtīs - pasi, tautas nobalsošanas zīmi, vēlēšanu aploksni un reģistrācijas lapu ar informāciju par balsošanas kārtību un kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.

Vēlētājam, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu:

1. jāaizpilda tautas nobalsošanas zīme,
2. jāieliek tā vēlēšanu aploksnē un aploksne jāaizlīmē,
3. aizlīmētā vēlēšanu aploksne jāievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu, kurā norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods un nekavējoties jānosūta vēstniecībai,
4. uz pasta aploksnes atzīmējams, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, un norādāms attiecīgā vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu.
   

Lūdzam ņemt vērā, ka dokumenti ar vēlēšanu aploksni un aizpildīto tautas nobalsošanas zīmi vēlēšanu komisijai jāsaņem līdz tautas nobalsošanas dienai - 20.septembrim.

Informāciju par tautas nobalsošanu varat saņemt Latvijas vēstniecībā, kā arī elektroniski ? Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā internetā - www.cvk.lv.

LNAK Ziņas

Pa kuŗu ceļu iesim??

2003. gada 20. septembrī, katram Latvijas pilsonim būs iespēja izvēlēties pa kuŗu ceļu būtu jāiet Latvijai. Pēc šīs vēsturiskās dienas, tā varētu virzīties tālāk pretī labākai un drošākai nākotnei, pievienojoties Eiropas Savienībai un veidot savu labklājību kopā ar daudzām citām Eiropas valstīm, kas jau bauda šīs savienības pozitīvo ietekmi, jeb virzīt skatu atpakaļ uz austrumiem.

Protams, varam arī nedarīt neko un dot vienreizēju iespēju tiem novirzieniem Latvijā, kam imponē skats uz austrumiem. Šie spēki demonstrē un izplata puspatiesības, kas vēl aizvien mulsina viena otra latvieša prātu. Bet atcerēsimies, ka ES lēmumi ietekmēs Latviju, arī ja tā nebūs ES locekle. Tāpēc labāk būs Latvijai piedalīties ES un pašai iespaidot lēmumus kopīgās apspriedēs.

Visiem jautājumiem ir "par" un "pret", un loģiski domājot vairāk šobrīd ir par Latvijas iestāšanos ES 20. septembrī, kaut arī tā ir viena no pēdējām valstīm, kas balso par šo svarīgo jautājumu mūsu tautas nākotnei. Neizmantojot pašreizējo izdevību, mēs varam palikt Eiropas pabērna stāvoklī un tad, protams, ceļš vedīs tikai uz austrumiem.

Raugoties uz to lielo pārsvaru, ar kādu pozitīvi ir nobalsojušas jau gandrīz visas no jaunajām desmit valstīm, kas ir saņēmušas šo uzaicinājumu, būtu ironiski, ja Latvijas pozitīvais balsojums būtu mazāk pārliecinošs par iestāšanos Eiropas Savienībā. Balsot varēs arī pilsoņi, kas vēl nav izņēmuši pases, bet kas var uzrādīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar savu personas kodu.

Latvieši, mēs esam paši savas laimes kalēji un nākotnes lēmēji. Balsosim par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Pierādīsim ar savu balsojumu, ka Latvijas vieta ir Eiropā.

IV Jaunatnes vasaras semināri Latvijā

"NATO Summer 2003"
2003. g. 27 - 28. augustā.

LTYC (Latvian Transatlantic Youth Club) un LATO (Latvian Transatlantic Organization) aicina visus šo vasaru piedalīties semināros kuŗos piedalās jaunieši no visām Eiropas malām.

"NATO Summer" ir viens pasākums jauniešiem no 18 līdz 25 g.v., kuŗiem būtu intereses valsts drošības lietās. Un šis gads ir vissvarīgākais - Latvija gatavojās iestāties NATO.

Semināri tiek rīkoti Latvijas divās visslavenākās pilsētās: Rīgā un Ventspilī.

Tuvāku informāciju par semināru programmu un iesnieguma lapām var dabūt LATO mājaslapā: http://www.lato.lv/eng/ - pēdējais datums 27. jūlijs.

Baltic biznes forums - trešā posma

2003. g. 2. jūnijā

2. jūnijā Toronto notika trešais posms forumam "Baltic Business Forum", kuŗā turpināja 2002. gada pavasarī iesākto darbu. leradās divas tirgus delegācijas (no Latvijas un Lietuvas), kā arī vietējo kanadiešu uzņēmumu pārstāvji no DFAIT (Department of Foreign Affairs un International Trade).

Kanadas tirdzniecības saites ar Baltijas valstīm ir pieticīgas. 2002. gada savstarpējais tirgus līmenis sasniedza tikai kādus 121 miljonus dolaru. Igaunija eksportēja visvairāk preču uz Kanadu, Latvija savukārt bija lielākā importētāja. Kanadas financiālais ieguldījums Baltijas valstīs ir mazs, un baltiešu ieguldījums Kanadā tikpat kā neeksistē. Dažādi pasākumi un tirdzniecības misijas ir noorganizēti, lai Kanadas uzņēmējus iepazīstinātu ar tirgus iespējām Baltijas valstīs. Liberāļu partijas Parkdeiles-Haiparka vēlēšanu iecirkņa pārstāve parlamentā Sarmīte Bulte ir daudz pūļu pielikusi šai sakarā un vadījusi divas tirdzniecības misijas ("Baltic Express" un "Baltic Express II").

Prioritāte tirdzniecības saitēm ar Kanadu ir šādos sektoros: būvmateriālu un celtniecības laukā, informācijas technoloģijās un lauksaimniecībā.

Ja Jūs vēlaties tuvākas ziņas jeb vai arī uzzināt informāciju par kapitāl ieguldījumu iespējām, lūdzu sazinājaties tieši ar Saimniecības Nozares vaditajas, Guntas Krūmiņas, LNAK birojā.

Baltiešu uzņēmēju pārrunas Otavā

2003. g. 27. - 28. maijā

Uzņēmēju pārrunās Edmunds Baumanis un Klāvs Sniedze pārstāvēja latviešus - liels paldies abiem. Baumaņa kungs pastāstīja par savu pieredzi vadīt mazu tirdzniecības uzņēmumu, jo savā laikā viņu ģimenei Saldū bija dzelzs izstrādājumu veikals. Igauņi un lietuvieši pastāstīja par viņu pieredzēm uzņēmumu laukā, kā arī ceļošanas biroja sektorā. Kanadas valdību parstāvēja vairāki ierēdņi - no EDC (Economic Development of Canada) un DFAIT (Department of Foreign Affairs and International Trade). Vīzas jautājums atkal pacēlās.

Visumā, piedalījās 10 panelisti un 50 dalībnieki. Pēc runām, visi piedalījās apmēram stundu gaŗās diskusijās, kur atklājās dažas vērtīgas atbildes dažiem sarež?ītiem jautājumiem par uzdoto tematu:

• "Kā varētu Kanadas baltiešu sabiedrība palīdzēt Kanadai palielināt investīciju Baltijas valstīs"
• Visiem Kanadas baltiešiem būtu ieteicams kopīgi apsvērt un nodibināt vienu "Venture Capital Fund" Kanadā, kas palīdzētu saimniecības attīstīšanu Baltijā.
• Visām trijām Baltijas valstīm vajadzētu nodibināt komerciālus pārstāvjus Kanadā, kas agresīvi meklētu firmas un cilvēkus šim mērķim.
• Kanadas baltiešu sabiedrībām vajadzētu aktīvi veicināt Baltijas valstis, kā teicamu izdevību attīstīt tirdzniecību, tūrismu un kulturālo apmaiņu ar Kanadu, kas būtu pieejama visiem kanadiešiem.

Pianista Artūra Ozoliņa godināšana

Latviešu Centrā Toronto pianistam Artūram Ozoliņam 5. aprīlī pasniegts Triju zvaigžņu ordenis un Latvijas Lielā Mūzikas balva.

Augstos apbalvojumus Ozoliņam pasniedza Latvijas vēstnieks Kanadā Atis Sjanīts pieņemšanas laikā, kas bija rīkota par godu slavenajam pianistam, kā arī sakarā ar Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā padomes ikgadējo sesiju.

Vēstnieks uzsvēra, ka Ozoliņš ir izcilākais latviešu atskaņotājmākslinieks trimdā, kas vienmēr lepojies ar savu latvisko izcelsmi, nesdams Latvijas vārdu pasaulē vairāku desmitu gadu gaŗumā.

Ozoliņš dzimis Lībekā, Vācijā, bet 12 gadu vecumā ar ģimeni no Buenosairesas pārcēlās uz dzīvi Kanadā. Mācījies Toronto Karaliskajā akadēmijā, kā arī Parīzē pie Nadjas Bulanžē un Vlado Perlemutera. 1967. gadā mūziķis ar izcilību absolvējis Mannas Mūzikas kolledžu Ņujorkā.

Jau 14 gadu vecumā Ozoliņš uzstājās kopā ar Nacionālo jauniešu orķestri, bet gadu vēlāk spēlēja divus koncertus ar Toronto simfonisko orķestri. Koncertējis arī Ļeņingradā, Viļņā, Rīgā, Liepājas pianisma zvaigžņu festivālā 1999. gadā.

LNAK Simpozījs "Mīļi latviešu valodu"

1. martā notika LNAK Izglītības nozares rīkotais Simpozījs "Mīļi latviešu valodu" lai apspriestu šodienas latviešu valodas dazādos jautājumus. Simpozījā, kā referenti piedalījās Prof. Austris Grasis no Vācījas, Dr. Valdis Muktupāvels un Daiga Bitinieci, laikraksta "Kurzemnieks" galvenā redaktrise no Latvijas.

Simpozijā "Mīli latviešu valodu!" Toronto 1. martā pieņemtā rezolūcija

Latvijas valsts prezidentei Dr. Vairai Vīķei-Freibergai
Latvijas Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim
Latvijas valsts valodas komisijas priekšsēdei Mārai Zālītei
PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim

Aicinājums

Padomju okupācijas laikā Latvijā latviešu valoda visās tajās izpausmēs ir bijusi pakļauta smagai ideoloģiskai ietekmei un pārkrievošanas mēģinājumiem. Tas nav palicis bez sekām mūsdienu latviešu valodā.

Savukārt, trimdas latviešu valoda lielā mērā ir sastingusi pozicijās, kādas tās bija Latviju atstājot 1944.gadā. Bez tam tā ir bijusi pakļauta dažādiem mītņu zemju valodu iespaidiem. Globālizācijas iespaidā šodien angļu valoda lielā mērā ietekmē latviešu valodu.

Tikai plašs sabiedrisks dialogs varētu šo situāciju labot. Lai varētu spriest par latviešu valodas vajadzībām nākotnē, nepieciešama ir atklāta un zinātniski objektīva pagātnes analize.

Tāpēc LNAK Izglītības nozares rīkotā 2003.gada 1.martā Toronto valodas simpozija ?Mīli latviešu valodu!? dalībnieki aicina attiecīgās Latvijas iestādes un trimdas organizācijas nekavējoši sasaukt zinātnisku konferenci, kuŗā apskatītu un analizētu notikušos procesus gan latviešu valodas gramatikā, frazeoloģijā, sintaksē, leksikā, semantikā un pareizrakstībā.

Šādas konferences mērķis nebūtu individu vainas meklēšana un uzrādīšana, bet gan plaša, sabiedriska dialoga izraisīšana, kas varētu novest pie pašreizējā sastinguma pārvarēšanas un mums visiem mīļās latviešu valodas vajadzībām atbilstošu lēmumu pieņemšanas.

Jauns LR vēstnieks kanada

Dzimis: 1964. gada 12. oktobrī, Liepājā. Izglītojies Vīnes universitātē (1992-1993) Internacionālo attiecību studijās; Latvijas Universitātes Tieslietu fakultātē (1982-1989); un dažādos kursos Hāgā, Holandē, Strasburgā, Francijā, Londonā, Anglijā, Romā, Itālijā un Hamburgā, Vācijā.

Profesionālais darba lauks. Lektors Latvijas Universitātē (1989-1992); Latvijas Ārlietu ministrijā: Internacionālo likumu nodaļas vadītājs (1992-1996); vēstnieks Lietuvā (1996-2000); vēstnieks Vatikanā ar rezidenci Viļņā; 1999-2000 vēstnieks Maltā ar rezidenci Viļņā.

Pārvalda 6 valodas - latviešu, angļu, franču, vācu, lietuviešu un krievu. Saņēmis sekojošus apbalvojumus: Lietuvas Ģedimina ordeni, Vatikana St. Gregor Magni ordeni un franču Order for Merits.

Viņa akreditācija notika 11. februārī ģenerālgubernātores A. Klarksones (Adrien Clarkson) vasaras mītnē Citadelē, Kvebekas pilsētā. Tajā pat reizē akreditējās vēl Madagaskāras, Cape Verde un Nepalas vēstnieki. Formālā akreditācijas daļa nebija pieejama aicinātajiem viesiem. Tajā formalitātes tika nokārtotas īsā laikā (ap 10 minūtēs ar katru vēstnieku). Pēc tam vēstniekus ar militāru godu pieteica visai aicināto viesu saimei atsevišķā telpā, kuŗā ģenerālgubernātore publiski sasveicinājās ar katru vēstnieku un viņa viesiem. Pirmā vienība bija Latvijas pārstāvji. To vidū bija vēstnieka sekretāre Māra Fricberga un vēstniecības darbiniece Ieva Lapiņa, LNAK valdes priekšsēžā vietnieks Mārtiņš Sausiņš ar kundzi un Mārtiņš Štauvers. Īsajā sarunu laikā Klarksone cildināja latviešu rosmes un panākumus Kanadā un pasaulē. Uzzinājām arī, ka Klarksoni saista detektīvu romāni un, ka viņa tikko ar lielu sajūsmu izlasījusi pazīstamā zviedru autora Mankellas Henninga romānu "Suņi Rīgā". Tas viņai ļoti paticis, iepazīstinājis ar dzīves apstākļiem Latvijā deviņdesmito gadu sākumā. Viņa to nodevusi tālākai lasīšanai savai meitai. Pasaule, tiešām, kļuvusi maza.

Vēl bija iespēja iepazīties ar Kanadas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektoru Austrumeiropā Robertu Mekkeju (McKay), kuŗa darbības laukā ir 10 ES uzaicinātās valstis. Atklājās, ka pēkšņi degpunktā nonākusi NATO sakarā ar Francijas un Vācijas veto pret militāro palīdzību Turcijai. Rezultātā NATO varētu par izjukt. Cik gan strauji mainās pasaules polītiskās situācijas. Tika arī minēts fakts, ka ES financiāli uzturot Vācijas kapitāls.

Jaunais vēstnieks pārrunājis ar ģenerālgubernātori eventuālo Latvijas valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes iespējas vistuvākajā laikā.

Šajā gluži neformālajā pasākumā bija patīkama gaisotne un vispārējas sarunas. Netrūka visdažādākā veida uzkodas, kafija, tēja, sulas un vairāku paveidu šampanieša. Tas ilga, apmēram, divas stundas.

Citadeles novietojumā, kas atrodas Laurenča straumes stāvajā ziemeļu krastā saulainajā un aukstajā februāŗa dienā (-20 gradi C) pūta negants vējš, kas dzina smalko sniegu kā smiltis jūŗmalā. Tas, savukārt, dedzināja vaigus. Pašā Laurenča straumē paisuma rezultātā ledus sākumā plūda uz rietumiem, tad atkal uz austrumiem. Starp to veikli peldēja satiksmes prāmji, kas uztur kontaktu ar dienvidu krasta Levi pilsētiņu.

Šis ir otrais gadījums, kad Latvijas vēstnieks Kanadā akreditējas šajā vienreizējā vēsturiskajā vietā, kuŗā savā laikā izšķīrās Kanadas likteņi. Še akreditējās iepriekšējais vēstnieks Jānis Lūsis.

Vēlēsim jaunajam vēstniekam sekmes un atbalstīsim viņa centienus savu iespēju robežās. Sarunās A. Sjanīts apliecinājis savu patiesu interesi mūsu sabiedriskajos centienos. Noklausoties viņa sarunās ar Kanadas valdības pārstāvjiem, iepriecināja viņa veiksme virzīt Latvijas intereses diplomatiskajā forumā.

Programmas mazā ekrānā un SVEIKS

Šogad 28. februārī, A. Ķesteris, kā vairākas reizes pēdējos četros gados, tikās ar Madeline Ziniak, Rogers Media televīzija vice-prezidenti lai pārrunātu daudzkultūru programmēšanas iespējas. 2000. gadā, abi izstrādāja līgumu lai nogādātu un saglabātu CFMT-TV un tagad OMNI programmu labāko izlasi Kanādas valsts archīvos. Šos ietvaros, mērķis ir saglabāt arī Kanādas baltiešu TV programmēšanu.

Andris Ķesteris jau iesāka parrunas ar CFMT 1999. gadā lai ieteiktu baltiešu televīziju programmēšanu Kanādas ēterā. Ceļš uz šo mērķi bija garš un sarežģīts. Pirmkārt bija jāiestāsta, kas ir un kāpēc ir svarīga Kanādas baltiešu sabiedrība, un kāpēc tai vispāri dot vietu starp lielākām kulturālām grupām. Ar to vien nepietika. Televīziju uzņēmums CFMT par to laiku meklēja atbalstu no etniskām grupām sakarā ar viņu licenšu atjaunošanu un arī konkurēja uz jaunām raidīšanas licensēm Vankuverā un Hamiltonā/Toronto. A. Ķesteris paspēja koordinēt efektīgu atbalstu no latviešu un archīvu puses. Pat ja raidstacija, kura tagad darbojas zem jaunā OMNI vārda, nebūtu ieguvusi iecerēto licensi, Kanādas latvieši tomēr paliktu ievēroti un iezīmēti kā aktivisti mēdiju ierindās.