PBLA atklātā vēstule

izglītības un zinātnes ministei Baibai Rivžai,
ISEC vēstures speciālistei Dacei Saleniecei,
Latvijas Avīzei, avīzēm ?Laiks? un ?Brīvā Latvija?

Ļoti cienījamā Rivžas kundze,
Ļoti cienījamā Salenieces kundze,
dāmas un kungi,

30. jūnijā sagatavoti un Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) mājas lapā www.isec.gov.lv ievietoti Latvijas vēstures mācību priekšmeta 8. un 9. klasei paraugu projekti, un plašāka sabiedrība šajā mājas lapā tika aicināta izteikt savu viedokli par šiem projektiem līdz  šī gada 15. jūlijam. 

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir iesaistījusies Latvijas vēstures mācīšanas jautājumu risināšanā jau vairāk nekā 10 gadus ? savulaik PBLA ir finansējusi Andŗa Tomašuna un Gunāra Kurloviča Latvijas vēstures grāmatas izdošanu, ārzemju  latvieši gan PBLA ietvaros, gan ar dažādām līdzekļu vākšanas akcijām ir ziedojuši ievērojamu Latvijas vēstures grāmatu skaitu Latvijas skolām.   Tomēr Latvijas sabiedrībai šobrīd ir izveidojies pamatots priekšstats, ka Latvijas jaunatnei zināšanas par  svarīgākajiem jautājumiem Latvijas vēsturē joprojām ir vājas.

Bieži dzirdēts, ka:

• Latvijas vēstures mācīšanai nav atlicināts pietiekams mācību stundu skaits;
• skolotāji nav sagatavoti - padomju laikā gūtā izglītība/pieredze ne vienmēr atbilst tagadējām prasībām (tomēr skolotājiem dota brīva izvēle, kādus mācību līdzekļus izmantot un lielā mērā arī - kādu vēstures viedokli/versiju pasniegt);
• skolas uzdevums neesot ieaudzināt patriotismu;
• vēstures faktu mācīšana esot sekundāra, galvenais - skolās jāiemāca analizēt, novērtēt informāciju un izprast dažādus viedokļus.

Protams, kopējais vēstures mācību stundu skaits ir nepietiekams ? 280 mācību stundas no 6. līdz 9. klasei. Divas stundas nedēļā. Jāievēro, ka no šī gada vēsturi nemācīs sākot ar 5., bet gan ar 6. klasi. Līdz ar to pamatskolās vēsturei pieejamo stundu skaits samazināts par 70 stundām. No vispārējās vēstures atdalītais jaunais Latvijas vēstures pamatizglītības programmas projekts neatrisina šo problēmu.  Tas paredzēts 8. klases otrai pusei un 9. klasei. 45 plus 70 stundas, kopā 115 stundas.  Tas ir drusku vairāk nekā 40% no visai vēsturei atvēlētā stundu skaita.  Standarts paredz no kopējā stundu skaita Latvijas vēsturei atvēlēt ne mazāk kā 33%. Daudz par maz.  Rezultāts: turpinās mācīt visu un virspusēji.

Ja atvēlēto stundu skaits nemainās, radikāli jāmaina pieeja vēstures mācīšanai.  Protams, skolas vien neiemācīs patriotismu, bet ja jaunietim nebūs skaidrības par savas valsts vēsturi, nebūs iespējama patriotisma izjūta šā vārda pilnīgā nozīmē.  Valsts pienākums ir gādāt,  lai  9. klases absolventam būtu tās zināšanas un prasmes, kaut vai elementārā līmenī, kas viņam nepieciešamas, lai saprasu (galvenokārt nesenos) vēsturiskos procesus, kas noveda pie Latvijas, kāda tā ir šobrīd, ar visām tās sabiedriskajām, politiskajām, ekonomiskajām un kulturālajām problēmām un īpatnībām.

Galvenās tēmas, piemēram, XIX gadsimta Tautas atmodas laikmets, Pirmais pasaules karš, valsts neatkarības pasludināšana, Brīvības cīņas, brīvvalsts laiks, 1940. gada 17. jūnija padomju okupācija, deportācijas, nacistu okupācija, atkārtotā padomju okupācija līdz neatkarības atgūšanai 1991. gadā  ir jāmāca skaidri un nepārprotami. IZM ir jānorāda konkrētas grāmatas, un citi mācību līdzekļi, kas lietojami šo tēmu apgūšanai.   Attiecībā uz Latvijas 50 gadu okupāciju un procesiem, kas noveda līdz okupācijai, ierosinām IZM noteikt kā galveno izziņas avotu Latvijas Okupācijas muzeja sagatavoto un Rīgā vairākkārt izdoto grāmatu ?Latvija zem Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varas 1940-1991? (pirmizdevums 1998. gadā).  IZM ir arī jārūpējas, lai ikkatrs Latvijas vēstures skolotājs apgūtu šajā grāmatā apkopoto informāciju, kā arī prasmi pasniegt šo svarīgo vēstures posmu attiecīgajā līmenī (diemžēl jaunajā Latvijas vēstures pamatizglītības programmas projektā vienīgais pieminētais cilvēktiesību pārkāpums un genocīda piemērs visā Latvijas okupācijas laikā ir holokausts).  

PBLA arī uzskata, ka sakārtota Latvijas vēstures mācīšanas programma ir neatņemama izglītības reformas sastāvdaļa ? bez šādas programmas nav iespējama sekmīga krievvalodīgo integrācija.