Viedoklis priekš - The Guardian 2006.gada 24.novembra rakstam ?Moscow dossier embarresses US and Britain ahead of Riga summit?.

Cinisms un bezkaunība. ASV un Britānija līdzatbildīga PSRS noziegumos Baltijā?!

NATO Rīgas samits ir noslēdzies. Līdz ar runām par Alianses aktualitātēm un transformāciju, spilgtāko samita akcentu starpā izceļas Krievijas prezidenta Vladimira Putina nerealizētā iecere nosēsties Rīgas, NATO samita mājvietas, lidostā. Krievijas prezidenta izaicinājums NATO valstu vadītājiem, bet jo īpaši Latvijas sabiedrībai, šoreiz cieta neveiksmi. Politisku huligānismu demokrātiskā pasaule šoreiz nespēja akceptēt, pat ja tam par iemeslu kalpo Francijas prezidenta Širaka kaprīze tieši un tikai ar Putinu svinēt savu dzimšanas dienu Rīgā.

Taču kā izrādās, tad NATO Rīgas samita laikā šī nebija vienīgā Krievijas izspēlētā kārts. Dažas dienas pirms pasākuma Krievijas Ārējās izlūkdienests izplatīja paziņojumu, ka PSRS okupācijas režīma izveide Baltijas valstīs laikā pirms II pasaules kara bija pašsaprotama, jo vairāk tāpēc, ka tai bijis nepārprotams ASV un Lielbritānijas akcepts. Šo Krievijas apgalvojumu atspoguļo The Guardian 2006.gada 24.novembra raksts ?Moscow dossier embarresses US and Britain ahead of Riga summit?. Lai arī The Guardian raksta galvenais uzsvars ir likts uz Krievijas mēģinājumu sēt neuzticību NATO Rīgas samita dalībvalstu vidū, tomēr nepamanīts nepaliek Krievijas cinisms attaisnojot PSRS okupācijas režīma darbības - noziegumus Baltijas valstīs.

Tas, ka kāds ģen.majors Ļevs Sotskovs (Krievijas Valsts domes uzdevumā no Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta atslepenotajiem materiāliem sagatavotā 400 lpp. garā dosjē autors) intervijā The Guardian joprojām atražo PSRS ģenerētās interpretācijas par laiku ap II pasaules karu sen vairs nepārsteidz. Rietumu vērtējumā Krievija demokrātija sper soļus atpakaļ. Taču tas, ka Sostkovs ar ASV un Britānijas tā laika pasivitāti mēģina attaisnot PSRS okupācijas režīma noziegumus ir ne tikai absurdi, bet arī nekaunīgi. Šīs versijas ciniskos mērķus apliecina ģenerāļa attieksme ? ne tikai cietušo cilvēku problemātika atstāta bez ievērības, bet arī iespējamā Baltijas valstu reakcija par Sostkova manipulācijām ar vēstures patiesībām esot ?viņu pašu problēma?. Jo vairāk tāpēc, ka ?šajās valstīs ļaudis joprojām maršē zem SS karogiem?. Ģenerālmajors to saka par ES un NATO dalībvalstīm, kurām ar Krieviju ir stratēģiskā partnerība!

Krievijas prezidents Putins pirms ES Krievijas galotņu sanāksmes Helsinkos izplatīja paziņojumu, ka Krievija savā ?garā, vēsturē un kultūrā ir dabiska Eiropas ģimenes locekle, kas balstās kopīgos mērķos un vērtībās?. Vai Sostkova dosjē domāts Krievijas prezidenta paziņojuma padziļinātai skaidrošanai? Ja tā, tad Eiropai ir nepārprotami jāpasaka ? tādu nevaram pieņemt! Eiropas, Eiroatlantiskās telpas vērtību, stratēģisko partnerattiecību ar Krieviju pamatā nedrīkst būt nepatiesību un melu. Ir taču jādomā, ka tieši patiesu vērtību nepieciešamība mudināja Putinu pirms Helsinku samita teikt, ka ?mūsu attiecības kļūst patiesi nobriedušas un strukturētas. Mūsu pieeja starptautiskās drošības jautājumiem ir saskanīga?. Saka, Kremlī ar humoru mēļojot, ka, visam, ko gatavo Putins, ir specoperācijas garša. Kas izklausās ticami, ja Putina iespējamais mantinieks, aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs šā gada 26.novembrī, divus ar pusi gadus pēc NATO un ES paplašināšanās Vācijas Žurnālā ?Der Spiegel? joprojām apšauba Ziemeļatlantijas alianses nepieciešamību Baltijas valstīs. Pamatojums - daudzi Krievijas iedzīvotāji sakarā ar NATO paplašināšanos uz austrumiem jūtoties neomulīgi... Kas gan šo neomulību Krievijas iedzīvotājos sēj un uztur? Vai ne Sostkovs, Ivanovs un citu politiski pilnvarotu Krievijas pārstāvju izteikumi? Interesanti, ka šiem vīriem nerūp tas kā jūtas Baltijas valstu iedzīvotāji.

Tā ir realitāte. Vairums Eiropas augstāko aprindu politiķi šādas ?nianses? šķietami nepamana, iecietīgi klusē. Uz to fona Francija pirms Rīgas samita pakalpīgi sagaida, ka NATO veidos ?uzticībā balstītas? attiecības ar Krieviju, ko prezidents Širaks demonstratīvi apliecina mēģinot prezidentu Putinam sarīkot savas dzimšanas dienas svinības Rīgā.

Uz šādu ieceru un retorikas fona Baltijas valstu atgādinājumi par to nelikumīgu okupāciju un vardarbīgu asimilāciju Padomju Savienībā parasti skanējumu negūst. Centienus vērtēt šo noziegumu izraisītās sekas starptautiskā sabiedrība parasti mēģina pieklusināt. Taču Krievijas jaunā dosjē parādīšanās NATO samita priekšvakarā ne tikai nepārprotami atzīst Baltijas valstu okupāciju, kuru veica PSRS, bet arī uzliek līdzatbildību ASV un Britānijai! Tā tomēr nav mazsvarīga inovācija, kas reizē ir negaidīts ieguvums ? Sostkova dosjē nepārprotami apstiprina Baltijas valstu okupācijas faktu! Faktu, kuru Krievija līdz šim ir centusies noliegt. Nav zināms vai Krievijas Dome gatavojas šo nostāju mainīt.

Ir skaidrs, ka vēsturisko patiesību ģen.majora Ļ.Sostkova dosjē nespēs mainīt. Tas, ka PSRS bija nacistu uzticamākais sabiedrotais II pasaules kara izraisīšanā ir pierādīts un vispārzināms. Un tomēr Sostkova spekulāciju un absurdu apvainojumu turpināšanās pret demokrātiskas Eiropas baltiešu tautām izvirza dienaskārtībā nepieciešamību nodrošināt un panākt Baltijas valstu okupācijas vērtējumu no starptautisko tiesību viedokļa! Ir jāuzvar patiesībai, kas pamatota juridiski precīzā, tiesiskā procesā.

Ir taču reiz jāvērtē ?baltiešus glābšanas no nacisma? patiesie iemesli. Trīs okupācijas Baltijas valstīs nomainīja cita citu. Sasniedzot savus drošības mērķus ? uzvarot nacistisko Vāciju, tika turpināta Baltijas valstu okupācija. Kāds ir šī starptautiskā nozieguma attaisnojums? Protams,1939.gada 23.augusta PSRS ? Vācijas pakts. Slepeno failu atvērējs Sostkovs par šo faktu tomēr nerunā. Arī par to, ka vēl daudzus gadus pēc II pasaules kara tika represēti un Gulagā izsūtīti desmitiem tūkstoši nevainīgi Baltijas valstu iedzīvotāji. Un tomēr šo notikumu apiešana, noklusēšana nav tikai viņu (baltiešu) problēma. Tā ir visas demokrātiskās Eiropas problēma. Baltijas valstu iedzīvotāji šodien soļo zem SS karogiem. Netieciet Sostkovam!

Noziedzīga valstu pakļaušana un iedzīvotāju beztiesiska terorizēšana nevar būt ne laba, ne slikta. Vardarbība un starptautisko tiesību pārkāpumi un noziegumi ir jāvērtē pēc vienas mērauklas neatkarīgi vai to pastrādājis nacistisks vai totalitārs padomju režīms. Vēsturiskās patiesības viltus interpretāciju pieļaušana tiks interpretēta tikai kā Eiropas demokrātijas kopējo vērtību vājums. Širaka - Putina iecerētās vakariņas Rīgā 2006.gada 29.novembrī nenotika. Vērtību jautājums paliek atklāts.