Jūnija sākumā muzejs saņēma Latvijas Muzeju padomes atzinumu par muzeja atkārtotu akreditāciju uz nākamajiem pieciem gadiem. Tas ir muzeja darba novērtējums valstiskā līmenī. Latvijas likumdošanā noteikts - muzejs ir akreditējams, ja tam ir apstiprināts nolikums, veikta muzeja krājuma uzskaite, ir telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē krājuma saglabāšanu, ir nodrošināta šī krājuma pieejamība sabiedrībai.
Jūnijā muzejā viesojās 11 334 apmeklētāji. Tā kā muzejs bija slēgts 23. un 24. jūnijā, tas nozīmē, ka vienā dienā muzeju vidēji apmeklējuši vairāk kā 400 cilvēki. Click Here

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA MAIJA NOTIKUMU HRONIKA

Maijā muzejā viesojās 21 673 apmeklētāji. Šāds ievērojamais apmeklētāju skaits ir sasniegts, lielākoties pateicoties Muzeju naktij 19. maijā, kad vienā vakarā muzeju apmeklēja gandrīz 12 000 cilvēku.

Lasīt visu notikumu hroniku spiediet šeit

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA APRĪĻA NOTIKUMU HRONIKA

Martā muzejā viesojās 5942 apmeklētāji. Visvairāk - 509 cilvēki muzeju apmeklēja 28. aprīlī.
Šomēnes muzeju apmeklēja Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno (Giorgio Napolitano) , Šveices prezidente un Ārlietu ministre Mišelīne Kalmī-Reja (Micheline Calmy-Ray), Viņa Majestāte Beļģijas karalis Alberts II un karaliene Paola.

spied seit

Latvijas Okupācijas Muzejs

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA MARTA NOTIKUMU HRONIKA

Martā muzejā viesojās 5935 apmeklētāji. Visvairāk – 372 cilvēki muzeju apmeklēja 25. martā – Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā. Vidēji šomēnes muzeju apmeklēja 220 cilvēki dienā.
Šomēnes muzeju apmeklēja Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents Patriks Oljē (Patrick Ollier), Indijas Ārlietu ministrs Anands Šarma (Anand Sharma).
21. martā muzejā notika „Via dolorosa” piektās grāmatas atvēršana. Pirmā šīs sērijas grāmata iznāca 1990. gadā. Tajās ir apkopotas daudzu represijās cietušo atmiņas, dienasgrāmatu fragmenti, dzejoļi, vēstules. Šo grāmatu sastādījusi Anda Līce un izdevis apgāds „Nordik”. Grāmatas mākslinieks ir Rihards Delvers.
30. martā muzejs rīkoja jau par tradīciju kļuvušo Padomju anekdošu vakaru. Šogad skatītāji varēja tikties ar žurnāla „Dadzis” (kas šogad svin iznākšanas 50. gadadienu) tagadējo redaktoru A. Ruģēnu, kas pastāstīja par žurnāla darbību padomju laikā, kā arī ar LZA Folkloras krātuves speciālisti M. Vīksnu.

Jaunumi par muzeja Nākotnes Namu

Martā notika projekta Nākotnes Nams pārstāvju tikšanās ar Rīgas pilsētas mēru Jāni Briku un vicemēru Andri Ārgali, kuras laikā tika pārrunāti ar Nākotnes Nama attīstību saistīti jautājumi.
Nākotnes Namam aizvien tiek pieteikti ziedojumi no latviešu organizācijām un privātpersonām ārvalstīs. Lai atvieglotu ārvalstu ziedotāju kontaktpersonu darbu, esam sagatavojuši īpašas ziedojumu anketas un veidlapas, kuras aizpildot, muzejs iegūs visu mūsu darbam nepieciešamo informāciju par ziedotāju. Ja arī Jūs vai Jūsu organizācija vēlas tās saņemt pa e-pastu, rakstiet uz adresi zanda@omf.lv, un tās tiks Jums nosūtītas.

05.04.2007.

Zanda Dūma

OM sabiedrisko lietu koordinatore

LATVIJAS OKUPĀCIJAS MUZEJA FEBRUĀRA NOTIKUMU HRONIKA

Februārī muzejā viesojās 4162 apmeklētāji. 12. martā muzeju apmeklēja Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācija.
16. februārī muzejā tika izrādīta muzeja pirmā veidotā dokumentālā filma "Mīlestības altāra gleznotājs" (rež. Andris Feldmanis) par staicelieti Kārli Keri. Filma ir veidota, par pamatu ņemot vienu no vairāk kā 1500 muzeja krājumā esošajām videoliecībām. Tāpat pirmizrāde bija Latvijas Okupācijas muzeja jaunajam ievadklipam, kas turpmāk tiks izmatots visos muzeja izdevumos video formātā.
17. februārī Latvijas Barikāžu muzeja telpās notika Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (OMB) biedru pilnsapulce. Saskaņā ar biedrības statūtiem šādas sapulces notiek divas reizes gadā. Šīgada pirmajā tikšanās reizē svarīgākais jautājums bija 2007. gada budžeta pieņemšana.
22. februārī Tartu Mākslas muzejā (Igaunijā) tika atklāta Okupācijas muzeja krājumā esošo K. Fridrisona akvareļu izstāde. Tā būs apskatāma līdz 29. aprīlim.

Jaunumi par muzeja Nākotnes Namu

Februāris Nākotnes Namam ir bijis ļoti veiksmīgs. Esam saņēmuši vairākus lielākus un mazākus ziedojumus, no kuriem ikviens ir neatsverams ieguldījums mūsu Nākotnes Namā. Atgādinām, ka ziedotāju vārdus un citu ar Nākotnes Namu saistīto informāciju varat atrast muzeja mājaslapā www.omf.lv sadaļā Nākotnes Nams.
Februārī muzeja pārstāvjiem bija tikšanās ar Valsts nekustamiem īpašumiem, kas veiks Nākotnes Nama būvdarbus, un apspriede ar Kultūras ministri, Rīgas būvvaldes vadītāju un VNĪ vadību par iespēju paātrināt projekta saskaņošanu. Ir labas cerības, ka arhitekta Gunāra Birkerta projektu varēsim plānot paralēli ar Strēlnieku laukuma detaļplānojuma izstrādi, lai nebūtu jāzaudē pusgads, kamēr zināmi detaļplānojuma rezultāti.
Nākotnes Nama sabiedrisko lietu koordinatorei Līgai Strazdai 23. februārī piedzima dēliņš - Kārlis Antons. Apsveicam!!!

Latvijas Okupācijas muzeja janvāra notikumu hronika

Janvārī muzejā viesojās 4363 apmeklētāji. Interesanti, ka vislielākais apmeklētāju skaits šomēnes bija jau pirmajā šī gada darba dienā – 2. janvārī muzeju apmeklēja 473 cilvēki.
Šomēnes muzejā viesojās Indonēzijas vēstniece Linggawaty Hakim un Islandes Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Grétar Már Sigurðsson.
18. janvārī muzejā notika profesora Heinriha Stroda grāmatas „PSRS kaujinieki Latvijā. 1941-1945” I daļas atvēršanas svētki. Balstoties galvenokārt uz jauniem Latvijas, Krievijas un Vācijas arhīvu un citiem vēstures avotiem, šajā pētījumā sniegts PSRS partizānu izveidošanas un galveno darbības virzienu apskats Latvijā 1941.-1945. gadā. Šeit mēģināts ar pašas PSRS dokumentiem, pārbaudot „uzvarētāju versiju” par PSRS kaujinieku darbību Latvijā 1941.-1945. gadā, noskaidrot tās cēloņus, iemeslus, posmus un sekas. Grāmata izdota ar Latvijas Vēsturnieku komisijas un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu.
13. janvārī muzeja krājumā tika nodots Latvijas politikas veterāna sociāldemokrāta Friča Mendera arhīvs un relikvijas – atmiņu pieraksti, fotogrāfijas, personiskās mantas. Tās ar prof. Pauļa Lazdas starpniecību muzejam dāvāja F. Mendera māsas mazmeita Ilze Bergmane.
13. janvārī notika Okupācijas muzeja biedrības (OMB) biedru, muzeja darbinieku un citu aicināto personu diskusija par muzeja tagadni un nākotnes virzieniem, ko vadīja prof. P. Lazda. OMB biedru pirmā šīgada pilnsapulce notiks 17. februārī.

24. janvārī muzeja administrators Jānis Atis Krūmiņš saņēma Rīgas domes apbalvojumu „Baltais zvirbulis” par izcilu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīvē, organizējot Lāčplēša dienas sarīkojumus.

Latvijas Okupācijas muzeja decembra notikumu hronika

1/1/2007

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ir ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. To 20. decembrī piešķīra LR Finanšu ministrija, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu. Valsts ir atzinusi, ka muzeja biedrība sniedz sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu labumu. Praktiski šis statuss nozīmē, ka gan uzņēmumi, gan privātpersonas, kas ziedo muzejam un ir nodokļu maksātāji Latvijā, var iegūt nozīmīgas nodokļu atlaides. Statuss ir piešķirts uz neierobežotu laiku, bet biedrībai ik gadu būs jāsniedz atskaites par muzeja biedrības darbību un ziedojumu izlietojumu.
Decembrī muzejā viesojās 3474 apmeklētāji. Kopējais 2006. gada apmeklētāju skaits līdzīgi kā pērn ir ievērojams ? 106 360 cilvēki.
Šomēnes oficiālās vizītēs muzeju apmeklēja Serbijas vēstnieks Ninoslavs Stojadinovičs (Ninoslav Stojadinovic), Brazīlijas vēstnieks Antonio Mena Gonsalvešs (Antonio Mena Goncalves), Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas Ārlietu ministrs Antonio Milošoski (Antonio Milososki), Vācijas Finašu ministrijas, Islandes ārlietu komisijas un Kazahstānas Kultūras ministrijas pārstāvji.
14. decembrī muzejā tika atklāta jauna tematiskā izstāde ?Okupāciju maiņa Latvijā, 1944-1945?. Izstāde veltīta nacistu okupācijas varas nomaiņai ar padomju okupācijas varu 1944. un 1945. gadā. Tajā apskatāmi materiāli gan par vācu armijas atkāpšanos un nacistu okupācijas pārvaldes sairumu, gan Sarkanās armijas uzbrukumu un padomju okupācijas pārvaldes veidošanu un padomju okupācijas varas politiku, gan arī par kara postu un bēgļiem un cīņu par Latvijas valsts atjaunošanu. Izstādes autori ir muzeja ekspozīcijas kurators Ojārs Stepens un vēsturnieks Kārlis Briedis, māksliniece Julianna Kņazkova. Izstādes veidošanu ar materiāliem atbalstījuši: Latvijas Vēstures muzejs, Latvijas Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas kinostudija.
No 23. decembra līdz 1. janvārim muzejs bija slēgts uz Ziemassvētku brīvdienām.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Decembrī NN projekts ir saņēmis lielisku dāvinājumu ? pamarkas ar Nākotnes Nama attēlu. To drukāšanu Lielbritānijā noorganizēja un uz Latviju atveda Gundega Feldmanis Zāns. Pamarku izgatavošanas izdevumi ir Daugavas Vanagu Fonda Korbijas nodaļas ziedojums Nākotnes Nama attīstībā. Turpmāk pamarkas līmēsim gan uz savām vēstulēm, gan arī piesūtīsim mūsu draugiem tālākai izplatīšanai.
Arī no Austrālijas ir pienācis nozīmīgs atbalsts NN projektam. No mūsu Austrālijas pārstāves Ināras Graudiņas esam saņēmuši ziņu, ka no Ivara Birzuļa mantojuma 2200 Austrālijas dolāru ir atvēlēti Nākotnes Namam.
Decembra nogalē uz Ilionoju ar mūsu muzeja labvēļiem ir aizceļojušas ap 300 vēstulēm Ilionojas latviešiem. Tajās mēs turpinām stāstīt par NN attīstību un lūdzam atbalstu.
Sākot no jaunā gada, muzeja mājaslapā būs apskatāmas Nākotnes Nama iekštelpu shēmas. Tajās varēs redzēt, kāds tiek plānots muzeja iekārtojums, gan arī uzzināt par ieguldītājiem, kas jau ir pieteikušies finansēt kādu noteiktu telpu aprīkošanu. Ieskatieties arī jūs www.omf.lv!

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja novembra notikumu hronika

12/1/2006

Novembrī muzejā viesojās 6246 apmeklētāji. Kopējais šīgada apmeklētāju skaits jau pārsniedz 100 000 cilvēku robežu ? šāds apmeklētāju skaita rekords muzeja pastāvēšanas vēsturē tika pārsniegts tikai pērn.
Šomēnes oficiālās vizītēs muzeju apmeklēja Urugvajas vēstnieks Nestors Hulio Moreira Morans (Néstor Julio Moreira Morán), Bulgārijas vēstnieks Ivans Naidenovs (Ivan Anguelov Naydenov) un Vācijas Bundestāga pārstāvji.
29. novembrī Rīgā notiekošā NATO samita laikā muzejs bija iekļauts drošības zonā ap Rātslaukumu. Tomēr muzejs divas dienas bija atvērts tiem apmeklētājiem, kam bija atļauts iekļūt šajā drošības zonā ? ārvalsts mēdiju un NATO delegāciju locekļiem. Muzejā viesojās arī ASV Baltā nama darbinieki, kurus pavadīja ASV vēstniece Latvijā Katrīna Toda Beilija. Kopā šajās dienās muzejā viesojās vairāk nekā 150 cilvēki.
8. novembrī muzejā notika Latvijas Transatlantiskais jauniešu kluba rīkotā informatīvā akcija ?Atbalsti Gruziju ceļā uz NATO. Atstāj plaukstas nospiedumu Gruzijas atbalstam?. LTJK biedri muzejā tāpat kā citās akcijas norises vietās informēja par Gruzijas demokratizācijas procesu, virzību uz NATO un aicināja interesentus atstāt krāsainu rokas nospiedumu kā simbolisku balsi Gruzijas atbalstam. Akcijas noslēgumā plaukstas nospiedumu tika iesieti apjomīgā grāmatā iesniegšanai NATO ģenerālsekretāram.
11. novembrī Strēlnieku laukumā pie muzeja notika tradicionālais Lāčplēša dienas koncerts, ko rīkoja organizācija ?Daugavas Vanagi Latvijā?. Tajā piedalījās folkloras kopas ?Skandinieki?, ?Vilki?, ?Vilcenes? un ?Vilkači?. Uz ekrāna tika projicēta vizuāla informācija par latviešu nacionālajiem karavīriem. Koncerta laikā apmeklētāji varēja vērot senāku laiku un mūsdienu militārās tuvcīņas paraugdemonstrējumus un sildīties ar karstu tēju pie uguns bluķiem. Koncertu noslēdza lāpu gājiens no Strēlnieku laukuma līdz Daugavas krastmalai pie Rīgas pils, kur notika ugunsplosta laišana Daugavā, piemiņas svecīšu iedegšana un tautas kopīga sadziedāšanās.
Latvijas Republikas proklamēšanas 88. gadadienā 18. novembrī Okupācijas muzejs atšķirībā no citām iestādēm bija atvērts apmeklētājiem. Pusdienlaikā svētku koncertu sniedza sievu koris Daugavas Vanadzes, savukārt visu dienu kā katru gadu apmeklētāji varēja sildīties pie piparmētru tējas tases. Šajā dienā muzeju apmeklēja rudens sezonai neierasts viesu skaits ? 613 cilvēki.
25. novembrī muzejā notika Izglītības programmas rīkots skolotāju seminārs ?Latvieši Sarkanajā armijā 1941?1945? Limbažu, Bauskas un Ogres rajona vēstures skolotāju metodiskajai apvienībai, kurā piedalījās minēto rajonu 50 vēstures skolotāji.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Novembra beigās kopā sanāca projekta Nākotnes Nams koordinācijas komiteja. Tajā tika nosprausti projekta attīstības termiņi. Arhitektūras biroja pārstāvji ziņoja, ka pie labvēlīgiem apstākļiem ? ja projekta attīstību netraucēs pašreiz neparedzēti administratīvie šķērši ? muzeja pārbūves celtniecību vajadzētu sākt 2008. gada pavasarī un pabeigt 2009. gada beigās.
Novembrī saņemti vairāki ievērojami ziedojumi Nākotnes Nama attīstībai. Pirmais lielais ziedojums nācis no Latvijā strādājoša uzņēmuma ? Anglijas Daugavas Vanagu fondam piederošā viesnīca Radi un Draugi ieskaitījusi muzeja kontā 35 000 latu . Šis devums viesnīcai garantēs, ka tās vārds tiks izstādīts uz goda plāksnes jaunajā muzeja ēkā. Pirmos augļus devusi arī muzeja vasaras reklāmas kampaņa, kurā muzejs uzrunāja Latvijā strādājošos uzņēmumus, kas saistīti ar ASV. Tulkojumu birojs Skrivanek Latvia ir apsolījis veikt tulkojumu pakalpojumus 300 latu apjomā kā ieguldījumu Nākotnes Nama attīstībā.
Pašlaik muzejs sāk reklāmas un ziedojumu vākšanas kampaņu citā ziedotāju grupā. Nākotnes Nama projekta grupa ir sagatavojusi prezentāciju lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Novembra beigās notika pirmā tikšanās ar potenciālajiem ieguldītājiem ? projekta vadītājs Valters Nollendorfs un projekta koordinatore Līga Strazda tikās ar starptautiskās audita firmas Deloitte pārstāvi.
Nākotnes Nama projekta prezentācijas materiāls tagad ir pieejams ikvienam interesentam. Par tā iegūšanu savā lietošanā lūdzam sazināties ar Līgu Strazdu, e-pasts: liga@omf.lv
Arī novembrī pie latviešiem ASV, Ilionojas pavalstī ceļo muzeja vēstules ar informāciju par Nākotnes Nama projektu un lūgumu ieguldīt tā attīstībā. Pateicamies par ziedojumiem!

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem

Uzņēmēji Latvijā sāk atbalstīt Okupācijas muzeja projektu Nākotnes Nams

11.16.2006

Latvijas Okupācijas muzejs ir saņēmis ļoti ievērojamu finansiālo atbalstu muzeja paplašināšanas projektam Nākotnes Nams. SIA LWF viesnīca Radi un Draugi ir ziedojusi Nākotnes Nama projektam 35 000 latus. ?Šis ieguldījums parāda, ka arī Latvijā strādājošie uzņēmumi sāk atbalstīt muzeja plašināšanas projektu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Līdz šim vairums ziedojumu nākuši no tautiešiem ārpus Latvijas. Bet pēdējā laikā Nākotnes Nama projekts jau ir saņēmis dažu Latvijas uzņēmumu atbalstu. Šis pēdējais no tiem ir vislielākais?, informē OM direktora vietnieks attīstības jautājumos Valters Nollendorfs.

Īstenojot Nākotnes Nama projektu, paredzēts uzcelt gaišu piebūvi esošai tumšajai muzeja ēkai un pašā muzejā iekārtot jaunu ekspozīciju. Ēkas pārveides autors ir slavenais latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts. ?No tumšā uz gaišo un skaidro? tāda bija arhitekta vīzija par muzeja ēkas pārbūvi.

Nākotnes Nama projekta īstenošana ir iekļauta šīs valdības deklarācijā. Paredzēts, ka valsts vairāku gadu laikā piebūves celšanai atvēlēs 2,5 miljonus latu. Savukārt muzejs, rīkojot ziedojumu vākšanas, kampaņu ir apņēmies iegūt līdzekļus, lai varētu iekārtot iekštelpas un modernizēt muzeja ekspozīciju. ?Mēs ceram, ka viesnīcas Radi un Draugi piemēram sekos arī citi Latvijas uzņēmumi. Ieguldīt Okupācijas muzeja attīstībā nozīmē palīdzēt saglabāt informāciju par dramatiskākajām Latvijas valsts vēstures lappusēm nākamajām paaudzēm?, bilda V. Nollendorfs.

Projekta Nākotnes Nams sabiedrisko attiecību speciāliste
Līga Strazda

Latvijas Okupācijas muzeja oktobra notikumu hronika

11/1/2006

5. oktobrī Latvijas Saeima pieņēma ?Okupācijas muzeja likumu?. Tajā noteikts, ka muzeja krājums pieder Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai, kā arī ir regulētas muzeja attiecības ar valsti. Likumā noteikti muzeja uzdevumi un muzeja darbības nozares, ko finansiāli atbalstīs valsts.
19. oktobrī Okupācijas muzejā viesojās Viņas Majestāte Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Karaliene Elizabete II. Viņa apskatīja ekspozīciju un tikās ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši deportācijas un holokaustu. Karalieni pavadīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu Freibergu, Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds un Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Indulis Bērziņš.
Šomēnes oficiālās vizītēs muzeju apmeklēja arī Izraēlas vēstnieks Hens Ivri (Chen Ivri), Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs (Ilham Aliyev), Zambijas vēstniece Džosi Mvaka Čembe Musenga (Joyce Mwaka Chembe Musenge), ASV Darba lietu ministre Eleina Čao (Elaine Chao), Slovēnijas vēstnieks Vojislavs Šucs (Vojislav Šuc), Maķedonijas vēstnieks Dimko Kokaroskis (Dimko Kokaroski), Japānas Ārlietu ministrijas un Armēnijas ministru pārstāvji,.
6. oktobrī muzejā notika t.s. Jeņisejas bērnu tikšanās ar režisori un fonda ?Sibīrijas bērni? dibinātāju Dzintru Geku. Tika demonstrēti videofilmas fragmenti no Dz. Gekas pēdējās ekspedīcijas šī gada septembrī pa 1941. gada izsūtījuma vietām Sibīrijā ? Krasnojarsku, Kansku, Irbeju, Igarku, Agapitovu, Plahino, Usķkemu, Galaņino, Imbežu, Suhanoju.
13. oktobrī muzejā notika J. Zvaigznes grāmatas ?Kas ir Litene? atvēršanas svētki. Šajā grāmatā par Litenes pagasta vēsturi izmantoti gan vēstures avoti, gan daiļliteratūras darbi, gan arī paša autora no vietējiem iedzīvotājiem savāktie oriģinālie materiāli ? dokumenti un fotogrāfijas.
20. oktobrī Okupācijas muzejs aicināja apmeklētājus uz Veļu vakaru kopā ar seno cīņu un folkloras kopu ?Vilkači?, vīru kopu ?Vilki?, sievu kopu ?Vilcenes? un muzikālo grupu ?Baobabs?.
26. oktobrī muzeja Izglītības programma rīkoja semināru vēstures skolotājiem ?Latvieši Sarkanajā armijā 1941?1945?.Tajā piedalījās 40 dalībnieki no Valmieras un Aizkraukles rajona vēstures skolotāju metodiskās apvienības.
27. oktobrī muzejā notika modes mākslinieces Elenas Nazaroff darbu skate ?Mēs par mieru?.
Oktobrī muzejā viesojās 7661 apmeklētājs. Kopējais šīgada apmeklētāju skaits jau tuvojas 100 000 cilvēku robežai.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Oktobrī Rīgas būvvaldei ir iesniegts Nākotnes Nama skiču projekts. Pašlaik turpinās dokumentu saskaņošana, lai iegūtu arhitektūras plānošanas uzdevumu, kas ir nākamais solis ceļā uz ēkas rekonstrukcijas sākšanu.
Okupācijas muzeja likums ir padarījis skaidrākus arī muzeja ēkas apsaimniekošanas juridiskos jautājumus. Likumā noteikts, ka muzeja ēka pieder valstij, bet muzejs to iegūst lietošanā, un lietošanas tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā.
Spēkā ir stājies līgums ar VAS Valsts nekustamie īpašumi, kurā muzejs tiek pilnvarots pārvaldīt muzeja ēku Latviešu strēlnieku laukumā 1. Valsts nekustamie īpašumi būs tā valsts organizācija, kas turpmāk veiks ar celtniecību saistīto muzeja ēkas plānošanu.
Oktobrī parādījās pirmie sekmīgie NN informācijas un ziedojuma vākšanas kampaņas rezultāti Ilinojas pavalstī ASV. Muzejā ir saņemta informācija par 100 ASV dolārus lielu ziedojumu vispārīgām NN vajadzībām un vienu 1000 ASV dolāru lielu ziedojumu grāmatu skapju izveidei NN bibliotēkā. Pateicamies mūsu ziedotājiem!
Muzeja vestibilā novietotajā NN ziedojuma kastē oktobrī savākti 1991,19 lati .

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja septembra notikumu hronika

9/3/2006

Septembrī muzejā viesojās 10446 apmeklētāji. Šī mēneša apmeklētāju skaita rekords tika sasniegts jau 2. septembrī, kad muzeju apmeklēja 544 cilvēki. Vidēji septembrī muzeju vienā dienā apmeklēja 348 cilvēki.
Šomēnes oficiālās vizītēs muzeju apmeklēja Ungārijas prezidents Lāslo Šajoms (Lászlo Solyom), Pakistānas vēstnieks Šahils Gilani (Shaheen A. Gilani), Bosnijas Hercegovinas vēstnieks Seads Maslo (Sead Maslo) un Islandes bijušais ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (Jon Baldvin Hannibalson).
Ir iznācis Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmatas VII sējums. 15. septembrī muzejā notika tās atvēršanas sarīkojums. Šīs Gadagrāmatas nosaukums ir "Atbrīvotāji kā iekarotāji", un tā ir veltīta Latvijas reokupācijai 1945. gadā. Grāmatā publicētie pētījumi balstās uz Latvijas arhīvu un muzeju materiāliem, izmantojot arī Krievijas, Vācijas, ASV un citu valstu vēstures pirmavotu krātuves.
21. septembrī muzejā notika atvēršanas sarīkojums publicista un bijušā leģionāra Visvalža Lāča grāmatai "Latviešu leģions ārzemju vērotāju skatījumā", kurā apkopoti vēsturnieku viedokļi par Latviešu leģiona veidošanas apstākļiem, leģionāru kaujas spējām, PSRS gūstā nonākušo leģionāru likteni, kā arī par Latvijas nacionālo partizānu karu Latvijā no 1944. līdz 1956. gadam. Grāmata bez maksas tiks izsūtīta Latvijas Republikas Saeimas deputātiem, pilsētu domes deputātiem, pašvaldību deputātiem, jaunatnes organizācijām, aizsargu presei, baznīcām, valsts institūcijām un tām pakļautām iestādēm, citām nacionālām organizācijām un īpaši " skolām. Grāmata izdota ar Tēvzemes Daugavas Vanagu, Dienvidkalifornijas Daugavas Vanagu apvienības un SIA "Tipogrāfija Ogrē" materiālu atbalstu.
23. septembrī muzeja telpās notika Daugavas Vanagu Latvijā Jaunatnes nozares rīkots baltu folkloras koncerts, kas bija veltīts Baltu vienotības dienai. Koncertā piedalījās Daugavas Vanadžu koris, Cālītes kundze ar kokli, Latvijas Igauņu biedrības jauktais koris "Leelo", Latvijas Lietuviešu biedrības Rīgā folkloras deju kopa "Bijūnas", Rīgas Lībiešu ansamblis "Līvlist" un Rīgas Vācu biedrības dziesmu ansamblis "Morgenrot".

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

5. septembrī muzejā ieradās ap 20 Latvijas Saeimas deputātu, kas bija atsaukušies muzeja aicinājumam iepazīties ar muzeja ekspozīciju un attīstības plāniem. Muzejs bija aicinājis ierasties visus Saeimas deputātus, lai pirms "Likuma par Okupācijas muzeju" apspriešanas Saeimā, ikviens deputāts tieši muzejā varētu uzzināt sev nezināmās lietas un uzdot jautājumus muzeja vadībai. Par NN deputātiem stāstīja projekta virzītājs Valters Nollendorfs. Diemžēl no Saeimas kreisā spārna partijām nebija atnācis neviens deputāts.
Atbalstu NN projektam sola arī Daugavas Vanagu organizācija ASV. Septembrī muzeju apmeklēja tās priekšsēdis Juris Augusts, lai ar muzeja vadību apspriestu, kur DV atbalsts būtu visnepieciešamākais.
Arī septembrī uz ASV Ilionojas pavalsti latviešiem tiek sūtītas vēstules ar informāciju par NN projektu un lūgumu iesaistīties tā realizēšanā.
Septembrī beidzās pirmais pilotprojekts NN domāto līdzekļu vākšanas kampaņā Latvijā. Tajā uzrunājām firmas, kas strādā Latvijā un ir saistītas ar Ziemeļameriku. Vairums firmu atzina, ka pašreiz nav gatavas tūlītējam ziedojumam. Tomēr šai kampaņai ir liela informatīva nozīme un tā deva iespēju arī novērtēt reālo situāciju, ar kādu ir jāsastopas, vācot līdzekļus Latvijā.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja jūlija notikumu hronika

8/3/2006

Jūnijā muzejā viesojās 15954 apmeklētāji. Šī mēneša apmeklētāju skaita rekords tika sasniegts 25. jūlijā, kad muzeju apmeklēja 739 cilvēki.
Šomēnes oficiālās vizītēs muzeju apmeklēja Vācijas Bundestāga ārlietu komisijas loceklis Karls Georgs Velmans (Wellmann), Kanādas vēstniece Klēra Pulēna (Poulin), Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, Japānas premjerministra īpašais sūtnis Koki Čuma (Chuma) un Indonēzijas goda konsula kandidāts.
21. jūlijā negaidītā vizītē muzejā ieradās krievu dzejnieks Jevgēņijs Jevtušenko. Padomju okupācijas periodā viņa vārds tika saistīts ar krievu inteliģenci, kas centās nepakļauties komunistu partijas ideoloģiskajam spiedienam.
Šomēnes muzejam darbos palīdzējuši vairāki brīvprātīgie jaunieši un stipendiāti no ASV un Kanādas. LNAK stipendiāti Katrīne Sausiņa, Miķelis Steprāns tulkoja muzeja audiogida tekstus franču valodā, Ērika Pētersone palīdzēja Izglītības programmai, bet Izanda Svilāne palīdzēja muzeja, video liecību programmai. ALJA stipendiāti Karīna Čunčule un Oskars Gruziņš strādāja kā muzeja gidi.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Nākotnes Nama programmā iesaistījās divi brīvprātīgie darbinieki - jaunieši no ASV Matīss Mežinskis (Matthew John Mezinski) un Ketlīna Mcfārlenda (Mary Caitlin McFarland). Viņi rakstīja un tulkoja informācijas materiālus angļu valodā, kuri paredzi sūtīšanai amerikāņu biznesa kompānijām, kas strādā Latvijā. Strādājot muzejā jaunieši uzlaboja savu latviešu valodu un iepazinās ar dzīvi Latvijā.
Nākotnes Nama attīstības veicināšanai muzeja darbinieki ir sagatavojuši informatīvu vēstuli Ilionojas latviešiem. Tajā ir stāstīts par muzeja attīstības plānu un lūgts finansiālais atbalsts. Vēlāk vēstules ceļos arī pie latviešiem citās pilsētās. Tautieši, gaidiet, vēstules savā pasta kastē!
Jūlijā muzejs saņēma lielu ziedojumu no Daugavas Vanagu Dienvidkalifornijas apvienības - 10,000 USD. Tas veltīts muzeja attīstībai. Mēs pateicamies par šo nozīmīgo ieguldījumu Nākotnes Nama tapšanā!
Ziedojumu kastē, kas atrodas muzeja vestibilā, Nākotnes Namam jūlijā ir saziedoti 5384,23 lati.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja jūnija notikumu hronika

7/3/2006

Jūnijā muzejā viesojās 11714 apmeklētāji.
Šomēnes muzeju apmeklēja Maltas Republikas prezidents Edvards Feneks-Adami (H.E. Dr. Edward Fenech-Adami) ar dzīvesbiedri Mēriju Feneku-Adami (Mary Fenech-Adami), Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas valsts ministrs George Baramidze (Giorgi Baramidze), delegāti no Vācijas Bundestāga un Federālās Konstitucionālās tiesas, Ķīnas Ārlietu ministrijas, Pasaules prezidentu organizācijas (World Presidents' Organization) un Eiropas Parlamenta Zaļo frakcijas.
13. jūnijā muzejā viesojās un ar lasītājiem tikās romāna "Puppet Maker" (Marionešu meistars) autore Pamela Meisone (Pamela Mason). Šis romāns stāsta par Latvijā dzimušu, bet šobrīd Lielbritānijā dzīvojošu ārstu, kura tēvs, kā tiek uzskatīts, 1941. gadā ticis deportēts uz Sibīriju. Kā raksta pati autore, viņas pirmais romāns ir par trimdu, saknēm, mājām un identitāti valstī, kuras pagātne ir vēl nenoteiktāka par tagadni.
1941. gada 14. jūnija deportāciju atceres 65. gadadienā muzejā divos seansos tika demonstrēta videoliecību fragmentu izlase no OM Videoarhīva plašā krājuma.
14. jūnija pievakarē muzejā tika prezentētas divas izdevniecības NORDIK grāmatas: publicista R. Kalvāna sastādītais "Ceļvedis pa represēto Rīgu. 1941. un 1949. gads" un dzejnieka K. Skujenieka lēģerī rakstītās dzejas krājuma "Sēkla sniegā" otrais izdevums.
17. jūnijā muzejā tika atklāta Lietuvas Genocīda upuru muzeja ceļojošā izstāde "Karš pēc kara Pretpadomju bruņotā pretošanās kustība Lietuvā 1944?1953", kas veltīta Lietuvas nacionālo partizānu cīņai pret komunistiskās okupācijas režīmu pēckara gados. Izstāde muzejā būs aplūkojama līdz 2006. gada oktobrim.
Jūnija vidū muzejs izglītības mērķiem saņēma vēl nepieredzēti lielu ziedojumu skolotāju Annas un Voldemāra Riekstu piemiņai " 100 000 latu . Daļa ziedotās summas tiks atvēlēta mācību telpas iekārtojumam Nākotnes Namā.
Izbeidzot Kārļa Zariņa fonda darbību, tā valde nolēma savus līdzekļus novēlēt citiem projektiem Latvijā un Austrālijā, kas nestu labumu latviešu sabiedrībai. Daļa šo līdzekļu " aptuveni 8,5 tūkstoši latu tika novēlēta Okupācijas muzejam vispārējām vajadzībām. Muzejs šo naudu lietos, iemūžinot Kārļa Zariņa fonda vārdu.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

22. jūnijā Saeima konceptuāli atbalstīja Likumu par Okupācijas muzeju 1. lasījumā. Kad likums tiks pieņemts, tas noteiks, ka ēka un zeme Rīgā, Strēlnieku laukumā 1 piederēs valstij, bet muzejs iegūs to lietošanas tiesības. Likums noteiks arī dažas muzeja darbības sfēras, kuras finansēs valsts. Viena no tām varētu būt arī muzeja ēkas piebūve, ja par to nolems valdība. Okupācijas muzejs ir privāts, un tā krājums pieder Okupācijas muzeja biedrībai.
Jūnija sākumā Vācijā, Bērzainē norisinājās DV seminārs, kurā uzrunu tā dalībniekiem teica arī Okupācijas muzeja pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš. DV zemju valžu un nodaļu pārstāvji saņēma arī jaunāko informāciju par Nākotnes Nama projekta attīstību.
Nākotnes Nama ziedojumu kastē, kas atrodas muzeja vestibilā, maijā bija saziedoti 1505 lati .

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Okupācijas muzejs saņem ziedojumu skolotāju Voldemāra un Annas Riekstu piemiņai

Īsi pirms 14. jūnija Okupācijas muzejs saņēma dāvinājumā 100 000 latus, lai šo naudu lietotu izglītības mērķiem. Tas ir piemiņas ziedojums diviem latviešu skolotājiem Voldemāram un Annai Riekstiem, kas okupācijas dēļ tika šķirti no dzimtenes un mira svešumā.

"Kāpēc tieši izglītībai" - Tas ir skaidrs, jo Voldemārs un Anna Rieksti bija skolotāji," skaidro Okupācijas muzeja direktores vietnieks attīstības jautājumos Valters Nollendorfs.

Voldemārs un Anna Rieksti atstāja Latviju kopā ar ģimeni 1944. gada rudenī. Caur Austrumvāciju, bēgļu nometnēm un Angliju viņi nonāca Kanādā, kur izveidoja savu lauku saimniecību. Voldemārs un Anna Rieksti izmantoja katru iespēju stāstīt par Latvijas un latviešu likteņiem okupācijas laikā un par cerību uz brīvu Latviju. Piemiņas ziedojuma devējs uzskata, ka Okupācijas muzeja Izglītības programma (IP) vislabāk var turpināt Voldemāra un Annas Riekstu darbu Latvijas labā. "Tas ir liels uzticības apliecinājums muzeja un tā izglītības darbam", teic muzeja direktore Gundega Michele. "Mēs apzināmies kādu atbildību uzņemamies, to pieņemot."

Šis ziedojums ir pats lielākais, kādu jebkad ir saņēmis Okupācijas muzejs. Muzeja vadībai ir zināms tā devējs, taču saskaņā ar viņa gribu, to neizpaužam.

IP vadītāja Danute Dūra kopā ar muzeja vadību vispārējos vilcienos jau ir noteikusi jomas, kādām šī naudas summa būtu lietojama.

Pirmkārt, mācību telpām, biroja un konferenču zāles aprīkojumam, ko varētu lietot mācību darbam jaunajā muzeja piebūvē Nākotnes Nams. Pašreiz muzejā trūkst telpu grupu nodarbībām, kas ir ļoti būtiskas, lai bērnus ieinteresētu par Latvijas vēsturi. Daļu naudas paredzēts izlietot dažādu ekspozīcijas priekšmetu kopiju izgatavošanai, lai bērni un jaunieši muzeja priekšmetus ne tikai redzētu ekspozīcijā aiz stikla, bet varētu tos paņemt rokā. " Iedomājaties, kā tas būtu, piemēram, iedot bērnam marles gabaliņu un koka adatu, lai viņš var nomēģināt ar to izšūt, atdarinot Kārļa Baloža sievas izšuvumu, kas redzams ekspozīcijā," interaktīvās nodarbības ainu uzbur V.Nollendorfs.

Daļa līdzekļu noteikti būtu lietojama nesenās Latvijas vēstures mācīšanas un atbalsta centra darbībai. Tur skolotāji varētu saņemt IP speciālistu izstrādāto mācību metodiku. Lai šādus materiālus skolām izstrādātu un izplatītu, ir nepieciešams ne mazums materiālo līdzekļu, bet vēl tam nepieciešama arī muzeja speciālistu tālākizglītība. Centrā varētu notikt pētniecības semināri skolēniem par novadu un ģimeņu vēsturi. Ziedojuma līdzekļus plānots arī izmantot, lai sagatavotu interaktīvu sadaļu IP mājas lapā. Pašlaik tā gan vēl ir iecere, bet D. Dūra domā, ka bērniem būtu ļoti interesanti mājaslapā veidot virtuālo izstādi par nesenā laika vēsturi. Mājaslapā tiktu piedāvāti dažādu priekšmetu attēli un apraksti, ko katrs autors varētu izkārtot pēc saviem ieskatiem. Šādas darbošanās laikā bērni daudz ko uzzinātu, bet galvenais pārdomātu notikušo.

Cits virziens, kurā muzejs varēs darboties, pateicoties ziedojumam, būs

balvu, stipendiju un atbalsta programmu veidošanu skolēniem un studentiem, lai veicinātu aktīvu Latvijas okupācijas laika vēstures apguvi un izpēti.

Arī pētījumi par nepietiekami skartām tēmām ikdienas vēsturē, kas palīdz vēsturi izprast no cilvēcīgā viedokļa, it sevišķi par bērniem un jauniešiem okupācijas laikā, labi iekļautos šajā izglītošanas darbā. Iespējams, ka var rīkot un audiovizuāli dokumentēt arī diskusijas un intervijas ar līdz šim neapzinātām cilvēku grupām, kas cietušas no okupāciju varas, taču šīs aktivitātes vēl ir jāizvērtē un jāizstrādā sīkāk.

Līga Strazda,
OM projekta Nākotnes Nams koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja maija notikumu hronika

6/5/2006

Maijā muzejā viesojās 11968 apmeklētāji.
Šomēnes muzejā viesojās VM Nīderlandes karaliene Beatrikse, Bulgārijas Ārlietu ministrs Ivailo Kalfins, Argentīnas vēstniece Lila Subirana de Viana, Tunisijas vēstnieks Beširs Šebans, Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
20. maijā Okupācijas muzejs jau otro gadu piedalījās starptautiskajā muzeju akcijā "Muzeju nakts". No 19:00 līdz pat 01:00 muzejs bija atvērts apmeklētājiem un piedāvāja arī īpašus ar sporta tēmu saistītus pasākumus. Akcijas laikā muzejā viesojās 3070 apmeklētāji.
Šomēnes muzejā viesojās Okupācijas muzeja Izglītības programmas rīkotā konkursa 5.-6. klases skolēniem "Okupācijas laiks mūsu novadā" 5 labāko darbu autori. Konkursa dalībniekiem bija jāizpēta liecības par okupācijas laika notikumiem savā pagastā, pilsētā vai novadā, un jāizveido ekskursijas maršruts.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

25. maijā Rīgā notika konference "Okupācijas upuru piemiņas vieta Rīgā". Apspriežamais piemineklis tiek paredzēts Strēlnieku laukumā, kas atrodas blakus Okupācijas muzejam. Tomēr starp dažādām represēto organizācijām, ekspertiem un valsti joprojām nav atrasts kopīgais viedoklis, kam šo pieminekli veltīt. Muzeja direktores vietnieks attīstības jautājumos Valters Nollendorfs, kurš konferencē stāstīja par Nākotnes Nama projektu, pauda, ka muzejs atbalsta tāda pieminekļa veidošanu, kas veltīts visiem okupācijas varu upuriem Latvijā, jo tāda ir arī muzeja idejiskā nostāja. Tāpat svarīgi, lai tas harmonē ar muzeja paplašināšanas projektu.
Muzeja darbinieku un biedrības padomes locekļu darba grupa, kas strādā pie Nākotnes Nama projekta, ir sākusi plānot un organizēt rudenī sākamo ziedojuma vākšanas kampaņu Latvijā.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja aprīļa notikumu hronika

5/4/2006

Šomēnes muzejā viesojās 7545 apmeklētāji. Tas ir par 1385 cilvēkiem vairāk kā iepriekšējā mēnesī.

Aprīlī muzejā viesojās Vācijas Eiropas lietu valsts ministrs Ginters Glozers, Bangladešas vēstnieks Amirs Huseins Sikders, Korejas vēstnieks Lī Jun-hi ar kundzi, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko ar kundzi, kā arī Krievijas, Gruzijas, Ukrainas un Moldovas masu mēdiju pārstāvji.
6. aprīlī muzejā norisinājās jau par tradīciju kļuvušais Pretpadomju anekdošu vakars. Tāpat kā citus gadus tajā savas anekdotes par Čapajevu, čukču, Brežņevu un citiem padomju anekdošu "varoņiem" stāstīja gan vakara referenti, gan pasākuma apmeklētāji.
7. aprīlī muzejā notika Latvijas Politiski represēto apvienības piemiņas vietu albuma "Akmenī iecirstā sāpe" atvēršana.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Informācija par Nākotnes Namu un aicinājums ieguldīt tā attīstībā ir radis atsaucību vairākās latviešu organizācijās. Daugavas Vanagu Toronto nodaļa ir apsolījusi 12 000 latu Nākotnes Nama iekārtošanai, kad tuvosies beigām ēkas celtniecība.
Ieguldītāju pulkam ir pievienojusies arī Adelaides latviešu biedrība.
Aprīļa nogalē muzeju apmeklēja Nākotnes Nama projekta autors Gunārs Birkerts, lai precizētu pēdējās detaļas.
Līdzdalību jaunās ekspozīcijas iekārtošanā ir piedāvājis pasaulē pazīstamais konsultants muzeju iekārtojuma jautājumos Pēteris Dajevskis.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja marta notikumu hronika

4/3/2006

Šomēnes muzeju apmeklēja 6160 cilvēki, kas ir vairāk nekā par 1000 cilvēkiem vairāk kā pagājušajā mēnesī.

Martā muzejā viesojās Salvadoras vēstnieks Latvijā Martins Alberto Rivera Gomess, Albānijas ārlietu ministrs Besniks Mustafajs un Francijas Eiropas lietu ministre Katrīna Kolonā.
24. martā muzejā lasītājiem tika prezentēta dr.habil.hist. H. Stroda un vēsturnieka V. Veremjeva sastādītā grāmata "Latvijas pilsoņu martiroloģijis Vjatlagā 1938-1956. 2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas". Grāmatu izdevusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ar LR Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu.
31. martā muzejā notika S. Kalnietes autobiogrāfijas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojuma angļu valodā atvēršanas svētki. Šī augsti novērtētā grāmata nu jau iznākusi 7 svešvalodās. Grāmatu "With Dance Shoes in Siberian Snows" izdevusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB) ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda un Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā finansiālu atbalstu.
Šomēnes OM Izglītības programma rīkoja lekciju ciklu skolotājiem, studentiem un skolēniem par Latvijas okupācijas vēsturi. Tajā piedalījās ap 30 dalībnieku. 10 lekcijas bija sadalītas 3 lekciju blokos " Ideoloģija Latvijā; Kultūra un sports Latvijā; Pretestība okupācijas varai. Lekciju kursa noslēgumā klausītāji saņēma OM IP izdotās apliecības.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Līdztekus jaunās ēkas projekta tālākai sagatavošanai, muzejs gatavo arī jaunu ekspozīcijas koncepciju. Pašlaik tiek apkopoti OMB biedru un muzeja darbinieku ieteikumi koncepcijas izveidei. Šis darbs uzticēts vēsturniecei Ievai Gundarei. Līdz šim viņa bija veiksmīgi vadījusi muzeja Izglītības programmu. Kad būs uzrakstīti pāris jaunās koncepcijas variantu, OMB valdes, muzeja vadības un speciālistu darba grupa izšķirsies, kura ir muzeja mērķiem un iespējām visatbilstošākā.
Vairāk kā piecdesmit latviešu organizācijas ārpus Latvijas jau ir saņēmušas vēstules, kurās muzeja vadība informē par NN projektu un lūdz tam morālu un arī materiālu atbalstu. Pirmajām piecdesmit vēstulēm sekos arī nākošās jo mēs ceram uzrunāt un savam draugu pulkam piepulcināt daudz vairāk latviešu organizācijas ārpus Latvijas. Ja arī Jūs esat iesaistījies kādā no tām, gaidiet vēstuli!

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Saglabāt tautas atmiņu

Autors: Dita Arāja
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2006. gada 25. marts.
Rubrika: Latvijas ziņas (3. lpp.)

Okupācijas muzejs nākotnei iemūžina represēto cilvēkstāstus un veido Latvijas vēstures mozaīku

"Beri kņigi, buģeš tam učitsa!"* septiņpadsmitgadīgajai Silvijai Raģei 1949.gada 25.marta rītā sacīja viņai pakaļ atbraukušais čekists. Silvija tikai kratīja galvu " nē, nē, un līdzi negribēja ņemt pat guļamo pēlīti, tomēr arestētājs to iesvieda mašīnā. Vēlāk guļamais lieti noderējis. Tā Silvijai, izrautai no skolas sola, sākās mokošais ceļš uz Sibīriju, no kurienes viņa mājās atgriezās tikai pēc septiņiem gadiem. Pa to laiku viņas veselību jau bija paspējusi sagandēt smaga paralīze, un labākie jaunības gadi iebradāti dubļos sādžā netālu no Omskas.

"Barbarisms, vērsts pret visu, kas latvieša dvēselei tuvs," tā pret latviešiem vērstās padomju represijas raksturo Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieks, vēsturnieks Valters Nollendorfs. Viņš uzsver, ka 25.martā, izsūtot gandrīz 43 000 kulakos ieskaitīto iedzīvotāju, tika pilnībā iznīcināta Latvijas zemniecība. Viņa kolēģi kopš 1996.gada videolentēs iemūžina represijās cietušo likteņstāstus. Tādu muzejam ir vairāk par tūkstoti. Arī S.Raģes stāsts.

Maldināja sniegs

Silvijas tēvam bija 43 hektāri zemes netālu no Kuldīgas. Ģimenē bez pastarītes Silvijas auga arī trīs dēli. Izvešana ģimenei secen gāja 1941.gada 14.jūnijā, toties 1948.gadā Silvijas tēvu uz gadu ielika cietumā, jo viņš nevarējis nomaksāt nodokļus. Māti padomju vara izlika no mājām.

1949.gadā Silvija ar brāli mācījās vidusskolā Kuldīgā un dzīvoja pie paziņām. 24.marta vakarā brālis Silviju brīdināja " dzirdējis, ka būs izsūtīšana. Silvija pārgulējusi pie draudzenes. "Nāku otrā rītā mājās un domāju " ja pagalma sniegā būs mašīnas pēdas, neiešu iekšā," atminas Silvija. Sliežu nebijis, tādēļ viņa droši vērusi namdurvis, bet tur priekšā arestētājs: "Sobirajtes!"** Kravas mašīna bija atstāta aiz stūra. Kaut vedēji klaušināja, Silvija mammu nenodeva, taču nelaimīgi, jau braucot ar mašīnu, satika viņu ceļā. Brālim izdevās noslapstīties.

Tā sādžā netālu no Omskas nokļuva tikai Silvija ar mammu. Kāda jau agrāk izsūtītā Pievolgas vāciete viņas mācījusi " piesakieties darbā fermā, tur dabūsit pienu un badā nemirsit. Tā arī bijis, taču algu gan kolhozs nevienam nav maksājis, rudenī par darbu atlīdzināts ar izaudzēto. Reiz Silvija ar mammu algā saņēmušas 7 tonnas graudu, varējušas malt un maizīti cept. Vietējie pārtikuši pamatā no kartupeļiem.

Demoralizē iznīcinot

"Mums tiešām paveicās " labi cilvēki apkārt, un latviešus krievi cienīja, jo redzēja, ka uz viņiem var paļauties," stāsta Silvija. Lai pielabotu kūti, bija ar basām kājām jāmīca auksti māli, un kādā rītā Silvija pamodās gandrīz pilnībā paralizēta. Pēc pusgada slimnīcā un ar milzīgu mātes atbalstu viņa atveseļojās. Pa to laiku uz Sibīriju bija atsūtīts arī Silvijas tētis un viens no brāļiem. Pēc slimības strādāt Silvija vairs nevarēja, tādēļ sāka mācīties, bet 1956.gadā uzrakstīja lūgumu, lai palaiž viņu uz dzimteni atvaļinājumā. Pēc tā viņa Sibīrijā vairs neatgriezās. Pēc pāris gadiem mājās pārbrauca arī vecāki un brālis.

"No cilvēkstāstiem mēs uzzinām daudz detaļu, kā represijas notika, un varam nonākt pie vēsturiskas mozaīkas, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi šo tautas atmiņu saglabāt," saka V.Nollendorfs. Muzejs saņēmis Eiropas Komisijas finansējumu, lai liecību ierakstīšanu turpinātu. Tiesa, indivīda atmiņa ir specifiska, un vēsturnieki bieži uzskata, ka liecībām ir maza ticamība. Taču Okupācijas muzeja vēsturnieki cilvēku stāstīto salīdzina un pārbauda. Patlaban safilmēto materiālu muzejs izmanto, piemēram, skolotāju kursos, bet V.Nollendorfs cer, ka kādreiz, kad būs uzcelta muzeja jaunā piebūve, liecības interaktīvā veidā varēs ievietot ekspozīcijā.

"Kad iznīcina tradicionālo kultūru un sabiedrību, tad tautu demoralizē," represiju nodarīto postu novērtē V.Nollendorfs. Ar 25.marta izsūtīšanu padomju vara panāca gribēto " Latvijā palikušie bija pamatīgi iebiedēti, zemniecība iznīcināta, un nacionālie partizāni zaudējuši atbalstu, ko saņēma no zemniekiem. Latvijai tika pavērti vārti vieglam ceļam uz kolektivizāciju.

***

Deportācijas

1949.gada 25.martā uz Amūras, Omskas, Tomskas apgabalu lopu vagonos izsūtīja 13 000 ģimeņu. Starp izsūtītajiem bija 10 000 bērnu un jauniešu līdz 16 gadu vecumam, 734 sirmgalvji, vecāki par 80 gadiem, un 167 sievietes mātes cerībās.

Kopumā no Baltijas valstīm izsūtīja 30 000 ģimeņu jeb 92 000 cilvēku.

Tā bija arī vēršanās pret mežos mītošajiem nacionālajiem partizāniem, kurus lielākoties atbalstīja zemnieki.

Latvijas Okupācijas muzeja februāra notikumu hronika

3/2/2006

Februārī Okupācijas muzeju apmeklēja 4839 cilvēki, kas ir gandrīz par 1000 cilvēkiem vairāk kā pagājušā gada februārī.

Šomēnes muzejā viesojās Kolumbijas Ārlietu ministre Karolina Barko Isaksone, ASV Kongresa Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs Bobs Gudlets, Zviedrijas vēstnieks Latvijā Jērans Hokanssons, Moldovas Aizsardzības ministrijas pārstāvji un delegāti no ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos sekretariāta un NATO.

Kopš 1. februāra muzeja apmeklētāju lietošanā ir nodoti jaunie audiogidi, kas guvuši lielu atsaucību no viesu puses. Jau pirmajā dienā to lietot vēlējās 11 cilvēki.

27. februārī muzejā pēdējo reizi tika izrādīta teātra TT izrāde "Pieskaries baltajam lācim", kas stāsta par divu jaunu cilvēku likteņiem padomju okupācijas laikā. Izrāde muzejā tika rādīta 3 gadus un guva plašu publikas atsaucību.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Latvijas Kultūras ministrija ir izstrādājusi kultūras mantojuma infrastruktūras atjaunošanas projektu "Matojums - 2018", kurā redzams, ka ministrija atbalsta Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Nama izveidi. Atjaunojamo kultūras objektu sarakstā Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija ir minēta ar 2. kārtas numuru.
OM vadība tikās ar Saeimas Izglītības un kultūras komitejas deputātiem un frakciju pārstāvjiem, lai apspriestu likumu par Latvijas Okupācijas muzeju,
Muzejā līdztekus Nākotnes Nama ēkas projektēšanai notiek arī jaunās ekspozīcijas plānošana.

Zanda Dūma

OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja janvāra notikumu hronika

2/1/2006

Muzeja apmeklētāju skaits turpina augt. Janvārī Okupācijas muzejā viesojās 4143 cilvēki, kas ir par 31 % vairāk kā pērn.
15. janvārī, klātesot projektā iesaistītajiem un muzeja darbiniekiem, tika prezentēti jaunie muzeja audiogidi latviešu un angļu valodā. Apmeklētājiem tie būs pieejami no 1 . februāra.
14. un 15. janvārī notika Okupācijas muzeja biedrības padomes šī gada pirmā sēde.
19. janvārī tika reģistrēti Okupācijas muzeja biedrības statūti. Līdz ar to agrākais 50. gadu Okupācijas muzeja fonds ir pārdēvēts par Okupācijas muzeja biedrību.
25. janvārī muzejā tika atklāta jauna tematiskā izstāde "IZDOŠANA. Zviedrijā internēto latviešu leģionāru izdošana PSRS" atklāšana. Izstādi veidojusi vēsturniece Aija Ventaskraste un mākslinieks Jānis Spalviņš.
27. janvārī muzejā notika tikšanās ar Krievijas režisoru Grigoriju Amnuelu. Tiksanās laikā tika demonstrētas arī divas režisora uz Latviju līdzatvestas filmas " paša veidotā "Rēdlihi " ļaudis no tās puses" un režisora Vladimira Gerčikova filma "Reakcija".

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

24. janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu pārveidot Latvijas Okupācijas muzeja piesaistīto zemes gabalu tā, lai uz tā varētu uzcelt Gunāra Birkerta projektēto Nākotnes Namu. Lēmums par muzeja ēkas un zemes nodošanu valstij Rīgas domē bija pieņemts jau 2005. gada 8. februārī, taču nodošana nevarēja notikt, jo zemes gabala robežās nevarēja ietilpināt plānoto muzeja paplašinājumu. Tagad robežas ir izlabotas un zeme ar ēku tiks nodotas valstij, kas, cerams, tās nodos muzejam lietošanai.
Janvāra vidū muzejā ieradās Gunārs Birkerts, lai ar muzeja vadību un arhitektiem pārspriestu projektēšanas gaitu. G. Birkerts personīgi uzņēmās projektēt Nākotnes Namā plānoto kapelu.
Nākotnes Nams janvārī saņēma ievērojamu ieguldījumu - 10 000 latu. Tas nācis no Jāņa Luca un SIA Lāčplēša centrs dzīvokļa pirkšanas un pārdošanas darījuma, kur dzīvokļa pārdevējs un pircējs uz pusēm daļu no darījuma summas ziedoja Nākotnes Namam.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja decembra notikumu hronika

1/9/2006

Decembrī Okupācijas muzeju apmeklēja 3057 cilvēki. Kopumā 2005. gadā bijuši 111 489 apmeklētāji, kas ir par 71% vairāk kā 2004. gadā.
Muzejā viesojās Horvātijas Ministru prezidents dr. Ivo Sanaders un Igaunijas prezidents A. Rītels.
15. decembrī tika nomainīti muzeja lielformāta āra reklāmas plakāti uz muzeja fasādes latviešu un angļu valodā, ko muzejam dāvinājusi vizuālās reklāmas kompānija SIA Instant. Tas ir viens no pirmajiem vietējo uzņēmumu dāvinājumiem muzejam.
No 23. decembra līdz 2. janvārim muzejs bija slēgts uz Ziemassvētku brīvdienām.

Jaunumi par muzeja NĀKOTNES NAMU

Decembris iezīmējās ar lielisku finansiālu papilinājumu Nākotnes Nama projektam.

Mēneša nogalē Latvijas Kultūras ministrija no 2005.gada budžeta rada iespēju piešķirt Okupācijas muzeja pārbūves projektam 15 447 latu.
Tāpat Latvijas Kultūras ministrija no 2006.gada valsts budžetā paredzētā piešķīruma Latvijas Okupācijas muzejam, 9 000 latu ir novēlējusi muzeja ēkas rekonstrukcijas skices un tehniskajam projektam.
Īsi pirms gada nogales ievērojamu naudas summu - 10 000 ASV dolāru Nākotnes Namam ir apsolījuši Ilze un Rihards Švarci ( Ilze Schwartz, Richard Schwartz). Apsolīto naudu muzejs saņems, kad sāksies ēkas rekonstrukcijas darbi.
Arī muzeja apmeklētāji, apskatot Nākotnes Nama maketu, kas novietots vestibilā , ir dāsni ziedojuši. Ziedojuma kastē mēneša laikā ir iemesti 826, 76 lati.
tautiešiem ASV, Milvokos, Mineapolē novembrī un decembrī bija iespēja noklausīties Nākotnes Nama projekta vadītāja, muzeja direktores vietnieka attīstības jautājumos Valtera Nollendrofa stāstījumu par Nākotnes Nama projektu.
Rīgas Dome muzeja zemes jautājumu diemžēl vēl nav izskatījusi. Pēc rudenī notikušās Rīgas domes atbildīgās komitejas sēdes, kurā tika pieņemts muzejam labvēlīgs lēmums par muzeja ēkai piesaistīto zemi, pašvaldības vēl nav radusi iespēju šo jautājumu iekļaut Rīgas domes prezidija darba kārtībā.

Zanda Dūma
OM sabiedrisko lietu koordinatore

Līga Strazda
NN projekta sabiedrisko lietu koordinatore

Latvijas Okupācijas muzeja nākotnei - Nākotnes Nams

11/25/2005

Architekta Gunara Birkerta "Nakotnes Nams"

Latvijas Okupācijas muzejs jau 12 gadu darbojas, lai atminētos, pieminētu un atgādinātu Latvijas valsts trīsreizējo okupāciju. Un muzeja pūliņi nav palikuši veltīgi. Ik mēnesi pieaug apmeklētāju skaits. 25.oktobrī muzejā reģistrēts šā gada 100 000. apmeklētājs. Muzeju apmeklē arī augsti Latvijas valsts viesi. Maijā, piemēram, muzejā bija ASV prezidenta Džorža Buša sieva Laura Buša, bet 21.septembrī Izraēlas prezidents Moshe Katsav. Oktobrī te bijušas Igaunijas, Beļģijas, Luksemburgas, Ēģiptes, Peru un Indijas amatpersonas. Kopumā 2005.gadā ārvalstu amatpersonām ekskursijas ir vadītas 47 reizes. Muzeja krātuvē aizvien tiek uzkrātas jaunas piemiņas lietas, bet video krātuvē - jaunas videoliecības. Tas nākotnē noderēs ne vien vēsturniekiem, bet sociologiem, psihologiem, antropologiem un citiem pētniekiem, kas pētīs okupāciju sekas. Šobrīd ir savāktas jau 1108 videoliecības. Savukārt izglītības programmas projekta Daudzbalsīgā vēsture ietvaros Latvijas skolnieki muzeja speciālistu vadībā pēta okupācijas laika notikumus un cilvēku dzīves norises savos novados. Balstoties uz šiem pētījumiem vēlāk tiks radīts jauns mācību materiāls skolām. Tas vēstures skolotājiem klasēs palīdzēs izskaidrot okupācijas perioda vēstures notikumus.

Tomēr fiziski muzejs ir sasniedzis savas attīstības robežas. Esošajās telpās vairs nevar paplašināt fondus un nevar pieņemt vairāk apmeklētāju. Daļa darbinieku ir spiesta strādāt maiņās, jo nepietiek darbavietu.

Tāpēc plānojam celt Okupācijas muzeja Nākotnes Namu (OM NN)

Muzeja ēkas pārbūves projektu ir izstrādājis un dāvinājis pazīstamais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts. Ja Latvijas politiķi turēs solījumus, tad muzeja ēka uz īpašiem noteikumiem nonāks muzeja valdījumā un valsts finansēs muzeja pārbūves darbus. Vismaz tā ir paredzēts likumā par Latvijas Okupācijas muzeju, kas pirmajā lasījumā jau tika izskatīts Saeimā un tagad gaida tālāko virzību.

Bet bez muzeja atbalstītāju ieguldījuma Nākotnes Namam netapt! Jaunās telpas būs jāpiepilda ar jauniem ekspozīcijas stendiem, jāaprīko konferenču zāle, darbavietas, jāiekārto kapela piemiņai un aizlūgumiem. Paredzēts, ka jaunajā ekspozīcijā būs ap 200 stendu. Katrs no tiem izmaksās vismaz 1000 latu, jo tiek plānots izmantot modernās tehnoloģijas un drošus materiālus.

Ieguldījums Nākotnes Namā būs ziedojums okupāciju upuru piemiņai, taču arī ieguldītāja vārds tiks saglabāts nākamībā.

Pašreiz muzejs gatavo plaša mēroga līdzekļu vākšanas kampaņu, taču jau ir saņemti pirmie ziedojumi no organizācijām un privātpersonām. Liela daļa no tiem tieši no Kanādas. Septembrī un oktobrī muzeja pārstāve Kanādā Dagnija Staško ir saņēmusi ap 10 000 CAD Kanādas latviešu ziedojumu Nākotnes Namam.

Kanādas latvieši ir ieguldījuši Nākotnes Namā, piemēram, par godu Edgara un Gundegas Dāvidsonus 80 gadu jubilejai, tāpat - pieminot Edgaru un Luīzi Luidmaņus, kā arī Lūcijas Gaides Rozembergas piemiņai. Citi ieguldījuši bez speciālām norādēm.

Nākotnes Namā ieguldījušas arī šādas organizācijas: Daugavas Vanagu fonda Halifaksas nodaļa, Korbijas nodaļa, Lesteras nodaļa Anglijā, Daugavas Vanagu Kanādas valde, Hamiltonas latviešu biedrība, Latviešu Izglītības fonds Anglijā, Latviešu Nacionālā, padome Lielbritānijā, Latviešu senioru mītne "Kristus dārzs" Toronto (ziedojumu nodevis Valters Nollendorfs), Otavas Miera draudzes dāmu komiteja, Studenšu korporācija IMĒRIJA, Toronto Latviešu centrs

2006.gadā Nākotnes Nama aprīkojumam 50 000 ASV dolāru ir solījusi Pasaules brīvo latviešu apvienība.

Tomēr tas ir tikai sākums. Muzejs gaida ikvienu ziedojumu, jo tagad tā darbs ir divkārtīgs - gan turpināt līdzšinējās programmas, veidot jaunas izstādes, izdot grāmatas, gan iedzīvināt Nākotnes Namu.

Plānots, ka plašāka ziedojumu kampaņa tiks sākta 2006.gada sākumā, lai 2008. gada 1. jūlijā, kad muzejs svinēs 15 gadadienu, var atklāt arī Nākotnes Namu.

Laura Bush, Valters Nollendorfs, Imants Freibergs, Gundega Michele

Līga Strazda,
projekta Nākotnes Nams sabiedrisko lietu speciāliste

2008-02-22 Intervija ar Valteru Nollendorfu "Okupācijas muzeja Nākotnes Nams tuvojas realitātei