Stiprināsim sadarbību ar Kanadas polītiskām iestādēm

 

Atceroties agrāko gadu trim­das latviešu darbīgo iesaistī­ša­nos polītiskos notikumos, rodas jautājums – kāpēc tagad polī­tiskās aktīvitātes ir pieklusušas? Apstākļi un prioritātes ir mai­nī­jušās. Vēl nesenajos Atmodas ga­dos un vēlāk, cīnoties par Lat­vijas iekļaušanu Eiropas Sa­vienībā un NATO, trimdinieku darbība bija stipri jūtama. Paš­laik zināmā mērā iestājusies polītiska pārkārtošanās, jo nav skaidrs, kuŗā virzienā darboties.

 

19. novembŗa vakarā Lat­viešu Nacionālās Apvienības Kanadā valde sanāca kopā, lai pārrunātu šos un citus ar Ka­nadas un Latvijas polītisko dar­bību saistītos jautājumus. Pār­runās piedalījās arī Latvijas vēst­nieks Kanadā Marģers Krams un bija aicināti arī visi ieinteresētie sabied­rības locekļi.

 

Sarunu gaitā tika uzsvērta ag­rākā darbība, kas pašlaik vairs nav tik aktuāla. Ja ir mērķis – cīņa pret okupāciju, neatkarības atgūšana, iesaistīšanās NATO - tad arī cilvēki atsaucas aicinā­jumam demonstrēt un parādīt savu nostāju. Baltiešu vakari, kas kādreiz bija polītiskā ziņā tik svarīgi pasākumi, tagad kalpo ar citu nozīmi, kā re­dzē­jām pirms kādiem trijiem ga­diem, kad cie­mojās Latvijas pre­zidente Vīķe-Freiberga, un pagājušā gadā - ar Igaunijas pre­zidenta Ilvesa vizīti Kanadā.

 

Šodienas ikdienā polītiskā ap­­ritē nav redzami daudzi lat­vie­ši. Arī nesenajos Berlīnes mū­­ŗa krišanas atceres sarī­ko­jumos atsaucība nebija tik liela kā cerēts, tomēr bija prieks par jauniešu aktīvu iesaistīšanos.

 

Ka­nadas parlamentā ir vai­rā­ki polītiķi, kam ir vai nu bal­tie­šu saknes vai arī kuŗi ir lab­vēlīgi baltiešiem. Ar tiem arī uz­turam sakarus. Bez tam Ka­na­das parlamentā ir Baltiešu at­balsta grupa, un gadījumos, kad ir nepieciešams, to var atkal „iedarbināt”. Paš­laik pastāv ES sadar­bī­bas gru­pa, caur kuŗu arī bal­tieši varētu izteikt savas vēlmes.

 

LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris uzsvēra, ka Centrālās un Austrumeiropas tautu pado­me (CEEC) pašlaik ir tā organi­zā­cija Kanadā, kas darbojas po­lītiskā laukā un uztur sakarus ar polītiķiem. Arī LNAK ir ie­kļau­­ta šajā organizācijā. Viņš arī norādīja, ka latviešu sabied­rī­ba ir viena no tām etniskām grupām Ka­na­dā, kas propor­cio­nāli uztur ļoti aktīvu kontaktu un sadarbību ar šīs zemes po­lītiskām iestādēm. Tas notiek visos valsts līmeņos, munici­pālos, provinciālos un fe­­de­rā­los.

 

Bet jautājums ir - ko mēs, kā Kanadas latvieši, varētu pašlaik darīt polītiskā laukā? Viens ieteikums – sadarboties ar Ka­nadu palīdzības sniegšanā dažā­dām trešās pasaules valstīm, kur Latvija varētu dalīties ar savu pieredzi. Bez tam pašlaik Ziemeļamerikā un Eiropā no­tiek debates par NATO polīti­ku. Ir svarīgi tās ietekmēt, jo re­zultāts lielā mērā būs nozī­mīgs arī Latvijai.

 

Katrā ziņā, pārrunu galvenais slēdziens bija neļaut pierimt polītiskai darbībai, neskatoties uz pēdējos gados LNAK pa­do­mes sesijās izskanējušo domu, ka LNAK vairāk jādomā par latviešu sabiedrības iekšējo dzī­vi, nevis polītiku. Tomēr ir jā­uztur kontakti ar polītiķiem, lai tos var izmantot tajā brīdī, kad radīsies vajadzība. Bez tam  - lai panāktu iecerētos rezultātus, jāizmanto visas trīs Kanadas federālās partijas – konser­vā­tī­vie, liberāļi un NDP.

 

Vita Gaiķe