Mandātu komisijas ziņoja, ka LNAK darbojas 38 organi­zā­cijas, no kuŗām 23 savus dele­gātus sūtījušas uz sesiju. No 40 ievēlētiem padomes locekļiem ieradušies 39, bez tam vēl 6 goda locekļi.

 

Pirmais LNAK padomes se­sijas darbs bija prezidija priekš­sēža vēlēšanas, mūžībā aiz­gā­jušā Jāņa Niedras vietā.  Ar pārliecinošu balsu pārsvaru tika ievēlēts Alberts Upeslā­cis, šo amatu pildot nākamos 3 gadus.

 

Valdes un nozaŗu 2009./ 2010. gada darbības zi­ņo­­jumus pieņēma bez lielām de­batēm, tāpat arī kasieŗa un Re­vīzijas komisijas ziņojumus.

 

Lai veiklāk ritētu valdes vē­lēšanas, sesijas dalībnieki vie­­nojās LNAK valdes priekš­sēdi ievēlēt jau otrā sesijas dienā, dodot viņam laiku uz vēlēša­nām izveidot iespējamo valdi. Līdzšinējam valdes priekšsē­dim Andrim Ķesterim nebija konkurentu, un tā ar ievērojamu sesijas dalībnieku atbalstu viņš arī tika ievēlēts par LNAK valdes priekšsēdi.

 

Spraigas pārrunas darba grupās

 

Polītiskās nozares darba gru­­pā atkal lielas pārrunas ri­sinājās sakarā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, spriežot par to, kā mudināt vēlēt gan tautiešus Latvijā, gan ārpus tās. Blakus PBLA organizētajam „Trīs te­no­ru” projektam vēl vajag at­rast veidus, kā cilvēkus uz­runāt. Pagājušās Saeimas vēlē­ša­nās Rietumos piedalījās apm. 3500 LR pilsoņu, tomēr šajās vajadzētu sasniegt vismaz 15,000 Latvijas pilsoņu dalību.

 

Viens iemesls, kas attur tautiešus piedalīties vēlēšanās, ir pasu derīguma termiņa beig­šanās. Tā kā izdot pases jaunajā sistēmā ir sarežģīts process, kur nepieciešama īpaša aparātūra un iedzīvotājiem jādodas uz vēstniecībām savās valstīs, tad daudzi to neizdara. Latvijā ir 4 pārvietojamie pasu izdošanas aparāti, tāpēc vajadzētu lūgt Saeimai nokārtot iespēju tos atvest uz Ziemeļameriku.

 

Jāpiestrādā arī pie vienkāršas un skaidras informācijas izpla­tī­šanas par vēlēšanām, jāiesais­ta lokālie LNAK pārstāvji. Bez tam jāmudina vēlētājus balsot par lielajām partijām, kam ir cerība iekļūt Saeimā, citādi balss aiziet proporcionāli visām Saeimā iekļuvušām partijām, arī kreisi noskaņotām.

 

Polītiskās nozares darba grupa pievērsās arī jautājumiem par jauniebraucēju integrāciju, kā arī par iespēju rast Kanadas polītiķu atbalstu latviešu polī­tiskiem cen­tieniem un vēlmēm.

 

Finanču nozares darba gru­pas vadītājs Uldis Lote sniedza ieskatu LNAK rīkotās aptaujas rezultātos, no kuŗiem var se­ci­nāt, ka aktīvu LNAK biedru vi­dējais vecums ir 70,3 gadi, tā­tad LNAK ir uzskatāma par pēckaŗa ieceļotāju organizāciju.

 

Domājot par to, kā uzlabot LNAK financiālo situāciju, nāca vairāki ieteikumi:

- vairāk izplatīt informāciju par LNAK,

- sakopot un izplatīt infor­mā­ciju par Kanadas valdības pie­šķirtajiem grantiem,

- domāt, kā varētu apvienot LNKA Kultūras un izglītības fondu ar LNAK, lai varētu izdod nodokļu atlaides kvītis,

- izveidot vienu portālu, kur var atrast visu vajadzīgo infor­mā­ciju un kur katrs pats arī varētu sniegt ziņas, kur izlikt darba un dzīvesvietas sludinā­ju­mus, par ko varētu iekasēt nau­du,

- apsvērt iespēju sadarboties ar kādu no bankas kartiņām, kas dod noteiktu % no izlietotās summas.

 

Izglītības un kultūras noza­res darba grupa daudz sprieda par to, kā uzturēt latviešu valodu, bet tomēr neatstumt tos, kas to nemāk. Arī šeit bija vairāki ieteikumi:

- iekārtot „valodas stūrīti” „Lat­vija Amerikā”;

- izveidot elektronisku laik­rak­stu;

- izdot LNAK kalendāru, kur blakus vārda dienām ir arī ielikts kāds vārds,

- rīkot kultūras dienas, ko varētu apvienot ar ŠMIJ.

 

Jautājums ir arī par latviešu skolu vienotu programmu iz­vei­di, tāpēc vajadzētu rīkot pie­redzes apmaiņas semināru, lai var satikties skolotāji no Ota­vas, Toronto, Montreālas un Ha­miltonas.

 

Savukārt sporta nodarbības tika atzinīgi novērtētas kā iespēja iesaistīt arī latviski ne­runājošus jauniešus.

 

Aprūpes nozares darba gru­pā domāts par to, kā palīdzēt latviešu sabiedrībai Kanadā, kas noveco. Arī Kanadas valdī­ba sniedz palīdzību, bet vaja­dzīga informācija, kā to atrast. Šajā ziņā vērtīga ir jaundibinātā aprūpes organizācija „Kļavas lapa”, kas rūpējas par cilvē­kiem, kas vēlas dzīvot savās mā­jās, bet kam ir vajadzīga pa­līdzība.

 

Imants Purvs informēja arī par problēmām ar veco ļaužu mītni „Kristus Dārzs”, kur ir spiediens no valdības pieņemt arī citus iemītniekus, neskato­ties uz viņu etnisko izcelšanos. Tā ir problēma visām veco ļau­žu mītnēm, tāpēc ir izveidota īpaša Austrumeiropas tautību organizācija „The Councill of Cultural Centres”, kas mēģina to atrisināt.

 

Imants Purvs arī pastāstīja par sadarbību starp igauņu un latviešu kultūras centriem un veco ļaužu mītnēm Toronto. Igauņi gatavojas savu centru pārdot un meklē jaunu novie­to­jumu, kas varētu arī būt Lat­viešu Centrā Toronto, ko kopīgi būtu vieglāk uzturēt.

 

Pēc spraigās darba dienas  vi­si bija lūgti vadīt vakaru mā­jīgajā Latviešu Centra Umur­kumurā, izmantojot iespēju arī tuvāk iepazīties ar jauniebrau­cē­jiem no Latvijas (skat. atse­višķu rakstu).

 

Pateicoties par ilggadīgu un nozīmīgu darbu latviešu sabied­rībā un LNAK darbībā, sesijas dalībnieki ievēlēja Valdi Vag­ne­ru par goda biedru.

 

Pieņem rezolūcijas

 

Svētdienā, sesijas pēdējās dienas rīta cēlienā pēc Dr. Viļa Mileiko svētvārdiem, notika padomes locekļu iesniegumu apspriešana un lēmumu pie­ņem­šana. Saskaņā ar padomes iepriekšējā sesijā pieņemto no­tei­kumu, ka visi iesniegumi jā­saņem vismaz vienu mēnesi pirms sesijas sākuma, līdz 8. martam rezolūciju komisija bija saņēmusi 11 iesniegumus. Ak­tuālus iesniegumus padomes prezidijs var pieņemt arī sesijas laikā. Tāds bija PBLA apvie­nības valdes priekšsēža (arī LNAK padomes locekļa) Mār­ti­ņa Sausiņa iesniegums par PBLA rīkoto nākamās Latvijas Saeimas vēlēšanu informācijas projektu Latvijā. Tātad pado­mes izlemšanai tika nodoti 12 iesniegumi.

 

Vairums no tiem attiecās uz divām galvenām temām – Saei­mas vēlēšanām un LNAK statūtu papildinājumiem. Vairā­kus iesniegumus debašu laikā bija iespējams apvienot; tā pa­do­me pieņēma pavisam 9 lē­mumus. (Tie jau publicēti „Lat­vija Amerikā” iepriekšējā nu­murā.) Iesniegumu par statūtu papildinājumu, radot jaunu LNAK dalībnieku grupu – veicinātājus, padome principālu iebildumu un sīkākas infor­mā­cijas trūkuma dēļ nodeva valdei šo jautājumu izstrādei un even­tuālai iesniegšanai nākamā pa­domes sesijā.

 

Pašreizējā polītiskā situācijā 10. Saeimas vēlēšanas 2. oktob­rī var būt ļoti izšķirīgas, pat kritiskas. Latvieši jāmudina pie­dalīties vēlēšanās kā Latvijā, tā ārzemēs. Vēlētājiem jāiz­skaid­ro, kas notiks, ja latvieši nepiedalīsies vēlēšanās un ne­balsos par nacionālām partijām.

 

 

Skatīt tālāk...

Atpakaļ...